Rīga, 30.marts, LETA. Vairāk nekā trešdaļa jeb 37% Latvijas iedzīvotāji ikdienā dara ko tādu, kas ļauj aizmirst par ekonomisko krīzi, – visbiežāk tas izpaužas kā centieni nedomāt par krīzes radītajām problēmām vai izvairīšanās no negatīvas informācijas plašsaziņas līdzekļos, liecina pētījumu kompānijas “Data Serviss” sadarbībā ar ziņu aģentūru LETA veiktās aptaujas rezultāti.
Aptaujā, kas tika veikta no 3. līdz 17.martam, tika jautāts, vai cilvēki dara ko tādu, kas ļauj aizmirst par krīzi. Apstiprinoši uz šo jautājumu atbildēja 37% iedzīvotāju, noliedzoši – 56%, bet viedokļa nebija 7% aptaujāto.
Vidēji biežāk uz rīcību, kas ļauj nedomāt par krīzi, norādīja pensionāri, kā arī cilvēki, kas ir iecietīgāk noskaņoti pret Latvijā notiekošajiem politiskajiem procesiem.
Tiem respondentiem, kas minēja, ka dara ko tādu, kas ļauj aizmirst par krīzi, tika uzdots precizējošs jautājums brīvā formā – kas tieši ļauj viņiem piemirst par krīzi.
Visbiežāk tika norādīts uz vienkāršu izvairīšanās no domām par krīzi – šādi atbildēja ap 19% no tiem, kuri dara ko tādu, kas ļauj aizmirst par krīzi, jeb aptuveni 7% no visiem respondentiem. Aptuveni tikpat bieži tika norādīts arī uz to, ka cilvēki izvairās no negatīvās informācijas, ziņām par krīzi. Izvairīšanās no ziņām vairāk raksturīga sievietēm.
Konstatējama arī savdabīga saistība ar ienākumiem – jo cilvēkam augstāki ienākumi, jo retāk viņi seko ziņām par krīzi, tomēr pati augstākā ienākumu grupa – virs 340 latiem vienam ģimenes loceklim – atkal tām seko salīdzinoši biežāk.
Strādājošie respondenti bieži norāda arī uz to, ka par krīzi aizmirst darbā, nestrādājošie – darbojoties pa māju.
3,6% no tiem, kas norāda uz kādām aktivitātēm, atzīst, ka aizmirsties viņiem palīdz alkohols, bet 1% – ka medikamenti. Realitātē šie rādītāji noteikti ir augstāki, jo jau pats fakts, ka daļa respondentu svešam cilvēkam – kompānijas “Data Serviss” intervētājam – stāsta par šīm problēmām, norāda uz to aktualitāti, atzīst kompānijas pētnieki.
“Data Serviss” pētnieks Māris Brants, komentējot rezultātus, arī norādīja, ka medijiem acīmredzot nāksies piemēroties situācijai, palielinot izklaidējoši ziņu apjomu un variējot vienveidīgo ziņu klāstu, kur galvenā tēma šobrīd ir ekonomiskā krīze. Pretējā gadījumā tie riskējot ar auditorijas samazinājumu.
