Rīga, 1.apr., LETA. Pasliktinoties sociālekonomiskajai situācijai valstī, ievērojami sliktāks kļuvis bērnu stāvoklis skolās un ģimenēs, ko lielākoties veicinājusi ģimeņu un skolu finansiālās situācijas pasliktināšanās, liecina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) veiktā vispārizglītojošo skolu aptauja.
Tās dati liecina, ka pašlaik aptuveni 11 465 bērnu skolā neēd siltas pusdienas, jo liela daļa vecāku tās vairs nevar atļauties apmaksāt. Tas gan nenozīmē, ka viņi pusdienas neēd vispār, – daži tās paēd mājās, citi ņem līdzi sviestmaizes, tomēr skolu pārstāvji atzīst, ka pieaug bērnu skaits, kas neēd pienācīgas pusdienas, uzsver VBTAI vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa. Daudzās skolās finansējuma trūkuma dēļ pārtraukta arī “Skolas piena” programma.
Salīdzinoši liels ir skolēnu skaits, kuriem, pēc izglītības iestāžu domām, pienāktos brīvpusdienas, bet pašvaldības tās nenodrošina. Šādu bērnu visvairāk ir Jēkabpils rajonā – 442, Rēzeknes rajonā – 155, kā arī Ventspils pilsētā – 110.
Ne visas pašvaldības spēj nodrošināt arī transportu bērnu nogādāšanai no mājām uz skolu un atpakaļ, nespējot nedz garantēt ceļa izdevumu kompensāciju bērniem, nedz arī sagādāt transportu skolēnu pārvadājumiem.
Pieaugusi arī transporta pakalpojumu cena, un slēgti vairāki transporta maršruti, kā dēļ skolēni ir spiesti aiziet no pēdējām stundām, lai paspētu uz transportu mājās, vai arī stundām ilgi to pēc skolas gaidīt. Vislielākās problēmas ar bērnu nogādāšanu līdz skolai ir Kuldīgas rajonā, kurā ir 4631 skolēns, no kuriem 370 bērnu nokļūšanu līdz skolai pašvaldība nav spējīga nodrošināt.
Skolu pārstāvju novērojumi liecina, ka pieaugušas problēmas bērnu medicīniskajā aprūpē, vienlaikus pasliktinoties bērnu veselības stāvoklim. Palielinājies arī to gadījumu skaits, kad bērniem skolā tiek konstatētas utis.
Aptaujas dati arī liecina, ka, pasliktinoties finansiālajai situācijai ģimenēs un pieaugot bērnu vecāku bezdarbam, arvien vairāk bērnu tiek atstāti bez vecāku mīlestības un uzraudzības, jo arvien vairāk vecāku dodas uz ārzemēm, atstājot bērnus tuvinieku vai draugu aprūpē, vai arī ir spiesti strādāt tālu no dzīves vietas.
Vienlaikus pieaug bērnu skaits, kuriem nav nodrošināti mācību līdzekļi un atbilstošs apģērbs un kuri nepiedalās skolas ārpusstundu pasākumos naudas līdzekļu trūkuma dēļ, bet vecāki izvairās no iespējas vērsties sociālajā dienestā, lai saņemtu palīdzību, novērojuši skolu pārstāvji. Arī pašvaldībām samazināts finansējums mācību līdzekļu iegādei.
Savukārt skolas vidē vecāko klašu skolēni vairs nesaskata nākotnes perspektīvas, tiek arvien vairāk neattaisnoti kavētas stundas un pazeminās bērnu motivācija mācīties un līdz ar to arī sekmes. Finansējuma trūkuma dēļ izglītības iestādes spiestas slēgt arī pagarinātās grupas skolās un interešu izglītības stundas, kā dēļ bērniem arvien pievilcīgāks var sākt šķist ielas dzīves modelis, norāda VBTAI, kas ir ļoti lipīgs, un bērniem, kas pie tā ir pieraduši, savus ieradumus būs ļoti grūti un dārgi mainīt.
Taču, neņemot vērā problēmu saasināšanos, skolās tiek samazināts atbalsta personāla – psihologu, sociālo pedagogu un logopēdu – skaits, līdz ar to arī samazinās iespējas šīs problēmas risināt, uzsver inspekcijas pārstāvji, vienlaikus paužot bažas par to, ka visu iepriekš minēto faktoru ietekmē būtiski palielināsies vardarbības riski ģimenēs un skolās.
“Trūcība pati par sevi nerada vardarbību, bet pašreizējā brīdī tā saasina situāciju,” brīdina VBTAI priekšniece, piebilstot, ka bērni nedrīkstētu būt tā sociālā grupa, uz kuras rēķina tiek taupīts.
