Ir augusta trešā svētdiena – Litenes kapos kapusvētki. Lielākā rosība visu iepriekšējo nedēļu, tuvinieki sapoš kapus svētkiem.
Ir augusta trešā svētdiena – Litenes kapos kapusvētki. Lielākā rosība visu iepriekšējo nedēļu, tuvinieki sapoš kapus svētkiem. Puķes, ar mīlestību koptas un krāšņi uzziedējušas, saliktas kapu vāzēs kā sveiciens no dzimtās mājas, no tuvajiem, mīļajiem cilvēkiem.
Svētdienas rītā kapsētā pulcējās goda drānās tērpušies ļaudis ar ziediem rokās. Daudzi piestāj pie virsnieku kapiem, noliek ziedus. Uz kapsētas celiņiem satiekas radi, draugi, skolasbiedri, un raisās sarunas par skolu gadiem, par dzīvošanas grūtumu un vieglumu. Ir saulaina pēcpusdiena, Litenes kapsētā sākas kapusvētki.
Šogad kapusvētkos Zinaīdas Borodkinas runa visus aizveda atmiņu pļavās, kur domās tika izdzīvoti gadi, kad aizsaulē aizgājušie bija vēl kopā ar mums darbos, priekos un bēdās. Mātes gara acīm skatīja savus auklējumus, bērni domās sarunājās ar māti, tēvu, ar vecmāmuļu un vectēvu. Mierīgi skanēja runātājas teiktie vārdi, kuri sasniedza visdziļākos dvēseles kaktiņus, un Donata Veikšāna muzikālais sniegums papildināja runātājas teikto ar klusi smeldzīgām skaņām. Z. Borodkina aicināja godā turēt senču piemiņu, nekad neaizmirst ceļu uz kapsētu, kapusvētku izskaņā kopīgi tika skaitīta tēvreize.
Es izteikšu daudzu liteniešu viscilvēcīgāko paldies Z. Borodkinai par tik sirsnīgiem, dvēseli skarošiem vārdiem, par piemērotām dzejas rindām. Paldies Litenes pagasta padomei, kas organizēja kapusvētkus. Varbūt kāds pārmetīs runātāja izvēli, bet daudziem no mums šie kapusvētki bija miera un klusuma svētki, un varbūt kādam arī vienīgie svētki gadā.
