Pēteris Priedītis Kalnienā iznomājis vietējo ēdnīcu un bērnudārzu. Aprūpē arī bānīša Kalnienas staciju. Savās tēva mājās bija iecerējis izveidot uzņēmumu lauksaimniecības produkcijas pārstrādei.
Pēteris Priedītis Kalnienā iznomājis vietējo ēdnīcu un bērnudārzu. Aprūpē arī bānīša Kalnienas staciju.
Savās tēva mājās bija iecerējis izveidot uzņēmumu lauksaimniecības produkcijas pārstrādei. Lielā vairumā viņš sagādājis būvmateriālus. P.Priedītis joprojām ir enerģijas un ieceru pilns. Taču arī vīlies. Viņš vēlas aizstāvēt savas tiesības un ieceres tiesā.
Nedienas ar zemi
P.Priedītis Kalnienā kopā ar brāli pieprasījis no tēva mantoto zemi, tā arī iedota. Uz savas zemes viņš nolicis būvmateriālus, kuru vērtība sasniedz divus miljonus rubļu (būvmateriāli savulaik pirkti par rubļiem), jo gribējis sākt būvēt. “Sākās zagšana,” saka P.Priedītis. Taču tad vēl viens trieciens. Zemi savā īpašumā ieguvis P.Priedīša brālis, kas nedzīvo Kalnienā. Brālis no viņa pieprasa nomas maksu par to, ka uz viņa zemes stāv būvmateriāli. P.Priedītis ir satriekts, ka Stāmerienas pagasta zemes komisija ir izraisījusi sacensību radinieku starpā. “Es par to neuztraucos. Saprotu, ka zeme neko nenozīmē, ja par to ir jāstrīdas. Es biju tur izveidojis piebraucamo ceļu,” atzīst P.Priedītis.
Pirmā zeme P.Priedītim netika. Taču viņš pieprasījis zemi citur – “Jaunzemīšos”. Tā viņam sākumā piešķirta, bet pēc tam citam – atkal radiniekam. Tomēr vēlāk zemi P.Priedītis saņēma atpakaļ ar nocirstiem kokiem.
“Es atteicos no šīs zemes, jo tā mani vairs neinteresē,” atzīst viņš. Toties pašvaldība no P.Priedīša pieprasa zemes nodokli, un viņš “gandrīz vai kautrējas šo nodokli nesamaksāt”. “Bet kā lai es maksāju? Tad iznāktu, ka esmu likumīgi pieņēmis to, ko nevēlos,” viņš saka.
Vēl P.Priedītis pieprasījis zemi “Gāršupurvā”, izveidojis tur piebraucamos ceļus. Arī no šīs zemes viņam nācies atteikties. Kaut gan doma bijusi laba – iekārtot medību vietu.
Objekti kā strīda ābols
Pašvaldība slēgusi ar P.Priedīti pirkšanas līgumu par ēdnīcu. “Summa – apmēram 7000 latu, lai gan objekta kadastrālā vērtība ir 1800 latu. Latvijā nav nevienas vietas, kur par pusgruvušu objektu kāds maksātu vairāk nekā tiešo vērtību. To spētu tikai muļķis. Par neko var tikai kādu objektu glābt. Taču es par šo ēdnīcu samaksāju kadastrālo vērtību,” stāsta P.Priedītis. Taču pašvaldība lauzusi līgumu ar viņu. Tas esot pārsteigums un viela pārdomām. Par notiekošā likumību. Un par uzpērkamību.
Par bērnudārzu P.Priedītis domā, ka varētu šo objektu izpirkt par sertifikātiem. Tomēr pašvaldība atkal vēlas lauzt nomas līgumu ar P.Priedīti, jo, pēc viņa domām, vēlas “labi iekasēt naudu” no šā cilvēka. “Pašreiz man jāatrisina dilemma ar pašvaldību. Ieguldīju apmēram 2500 latus. Taču pašvaldība nepagarināja līgumu ar mani, bet nodeva bērnudārzu cita pārziņā,” stāsta P.Priedītis.
Viņš atzīst, ka šo triju objektu – bērnudārza, ēdnīcas un bānīša stacijas – labā ir izdarījis pašu galveno. Ir tos saglabājis.
Akcentē tūrisma iespēju
Viņš ir neizpratnē par to. Tomēr neapmulst, ir iekārtojis divus dzīvokļus viesu uzņemšanai Kalnienā, kūtī iekārtojis autogarāžu. Kalnienas ēdnīcā viņš iebūvējis maizes ceptuvi. Viņš aicinājis uz Kalnienu reliģisku organizāciju pārstāvjus, apzinot mērķi – garīgo atmodu.
Neredzot iespēju attīstīties jomās, kādas bija viņa redzeslokā sākotnēji, P.Priedītis nolēmis nodarboties ar tūrismu. Esot iekārtojis tūrisma centru Kalnienā. Viņa iecere – organizēt šeit nometnes bērniem no Vācijas. “Mazais bānītis ir mūsu rīcībā. Tas varētu būt fantastiski,” saka P.Priedītis.
