LDDK vēlas vērst sabiedrības uzmanību uz Saeimas deputātu gatavību šodien, 30.aprīlī, pieņemt ekonomiski nepamatotus un no uzņēmumu vadības teorijas nepieņemamus lēmumus. Grozot likumu ‘’Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, valsts budžetam radīs miljonos mērāmus zaudējumus.
“Neizprotot atšķirību starp uzņēmumu uzraudzības funkciju un vadības funkciju, kā arī starp ierēdņa atbildību un uzņēmuma vadītāja atbildību, tiek izplatīti populistiski un “padomijas” laiku cienīgi saukļi – neraugoties uz cilvēka ieguldījumu darbā, turpmāk visiem jāsaņem vienādi! Privātā sektora darba devēju pieredze, atalgojuma ekspertu un ekonomistu viedoklis tiek ignorēts, meklējot priekšvēlēšanu saukļus,” konstatē LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte Agnese Alksne.
„Deputāti šobrīd mēģina regulēt jomu, kas nav jāregulē un kuru tie nav kompetenti regulēt. Atalgojumu uzņēmumos regulē darba tirgus un nosaka konkrētu uzņēmumu darbības rezultāti. Privātā sektorā darba devējs nevar uzvesties līdzīgi kā uzvedās deputāti, jo tad uzņēmumā atalgojumu sistēma būtu netaisnīga, darbinieki šādu uzņēmumu atstātu un uzņēmums strādātu ar zaudējumiem. Laikā, kad uzņēmēji aicina īstenot strukturālas reformas, sakārtot valsts pārvaldi un veicināt ekonomisko aktivitāti – nodarbinātību, tiek darīts viss, lai uzņēmumu vadība un darbinieki tiktu maksimāli demotivēti darbam un ienākumu radīšanai valsts kasē,” norāda LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.
Valsts kapitālsabiedrību uzņēmumi neprasa papildus finansējumu, bet aicina ļaut strādāt ar nosacījumiem, kas līdz šim ir ļāvuši sasniegt ievērojamus rezultātus, kas atspoguļojas sociālā nodokļa, PVN un ienākuma nodokļa iemaksās valsts kasē. Uzņēmuma dividendes valsts novirza pārvaldes aparāta uzturēšanai un valsts funkciju nodrošināšanai, t.i. sabiedrībai. Pateicoties efektīvi organizētam darbam no uzņēmumu vadības puses, valsts kapitālsabiedrības valsts budžetā katru gadu ienes simtiem miljonus.
“Uzņēmumu svarīgākais resurss ir profesionāls, kvalificēts un pieredzējis darbinieks. Uzņēmuma vadītāja uzdevums šajā, pieaugošā bezdarba situācijā, ir nodrošināt tik lielu darba apjomu, lai saglabātu jau esošās darba vietas un piedāvātu arī jaunas. Produktivitāti un efektivitāti nekāpina samazinot atalgojumu! Samazinot atalgojumu uzņēmuma vadībai, automātiski tiks samazināts atalgojums arī citiem darbiniekiem uzņēmumā. Papildus jāatzīmē, ka valsts kapitālsabiedrību uzņēmumi valsts sociālajā budžetā ienes miljonus latu katru gadu. Sociālā budžeta iemaksu samazinājums nav pieļaujams situācijā, kad Finanšu ministrija prognozē ievērojamu sociālā budžeta iemaksu kritumu.,” ir pārliecināta E.Egle.
Darbinieku atalgojums valsts kapitālsabiedrībās veidojas tāpat kā jebkurā privātā uzņēmumā. Piemēram, jau šodien negatīvās ziņas par to, ka uzņēmumi vairs nevarēs motivēt savus darbiniekus strādāt labāk, maksājot tiem attiecīgas algas, ir pasliktinājusi uzņēmumu rādītājus pirmajā ceturksnī. Šāda darbinieku attieksme padarīs uzņēmumus līdzīgus padomju laika uzņēmumiem, kur darbiniekiem nebija motivācijas strādāt labāk, un uzņēmumu progress bija minimāls.
Kāpēc mēs griba iznīcināt tos, kas ražo, kas pelna un strādā efektīvi?
“Ja uzņēmuma vadītāji un darbinieki slikti strādā, ir iespēja zaudēt Latvijas tirgū gan profesionāļu, gan nozares kontekstā. Valsts nedrīkst pieļaut pašu kapitāla – naudas resursu, aizplūšanu uz citām valstīm, kā arī risināt citu valstu nodarbinātības problēmas, radot apstākļus, lai Latvijas darbaspējīgie un profesionālie cilvēki dotos uz ārvalstīm. Valsts nedrīkst atdot sekmīgi strādājošus uzņēmumus ārvalstu investoriem, kas to vien gaida, ka ekonomikas lejupslīdes laikā uzņēmumu vērtībai krītoties, tos būs iespējams lēti iegādāties vai izkonkurēt. Viens no paņēmieniem, kā izkonkurēt veiksmīgi strādājošu uzņēmumu, ir pārvilināt tā vadītāju,” domā eksperte.
Vienlaikus ar šiem grozījumiem Finanšu ministrijā noritēja izstrādāja jaunu likumprojektu „Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu”, kurā paredzēts noteikt valsts publiskās pārvaldes institūcijās strādājošo atlīdzības sistēmu un iekļaut arī deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas regulē valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu mēnešalgas apmēru atbilstoši kapitālsabiedrības iedalījumam.
Arī šis likumprojekts tika iesniegts Valsts sekretāru sanāksmē, nesaskaņojot tā redakciju ar darba grupas locekļiem, lai, iespējams, apzināti ‘’noraktu” ideju par atalgojuma sistēmas sakārtošanu valsts pārvaldē
