Septembrī ir jauna mācību gada sākums arī tad, ja tajā nedodas uz skolu.
Septembrī ir jauna mācību gada sākums arī tad, ja tajā nedodas uz skolu. Var priecāties, ka viss gads vēl priekšā un gan jau pagūs darbus.
Visu mūžu mācāmies dzīves skolā. Tajā svarīgākās nav zināšanas, bet sirdsgudrība. Ir cilvēki, kas beiguši augstas skolas, tomēr viņiem šīs gudrības nav. Un otrādi – brīnāmies par lauku sievietes dzīvesziņu, lai gan viņai ir tikai četru klašu izglītība. Tas nozīmē, ka nepietiek zināt. Vajag arī saprast. Var redzēt, bet nesaskatīt. Var dzirdēt, bet nesaklausīt. Patiesas vērtības var atrast ar sirdi, bet pelēkās šūniņas vajadzīgas, lai mērķtiecīgi virzītu domu spēku.
Harmoniskas dzīves formula ir vienkārša – jāapgūst prasme ieklausīties sevī un saprast, kā vislabāk attīstīt un pilnveidot sevi. Daudzi iet pie dziednieka, lai tas sakārto viņu domas un enerģētisko lauku. Taču tas ir jādara atkal un atkal, ja neiemācās pats saprast, kāpēc pasliktinās veselība un kas ir nelaimju cēlonis. Tādas pašas spējas kā ekstrasensam ir katram cilvēkam, tiesa, ne tik lielā mērā. Bet varbūt tā ir tāpēc, ka tās neapzināmies? Vjetnamas skolu beidzēji visi prot spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Daži spēlē labāk, citi sliktāk, bet spēlē visi.
Kosmosā darbojas likums, ka pie cilvēka atgriežas viss, par ko viņš domā. Tomēr bieži vien mūsu vēlmes paliek nepiepildītas. Ja atzīst, ka vēlme ir nesasniedzama, tad tā arī būs. Neticot iespējai, bloķējam iespējas. Pozitīvi domājošs cilvēks spēj panākt savu ieceru īstenošanos relatīvi īsā laikā. Viņš nesūkstās par zemu atalgojumu un sliktiem sadzīves apstākļiem, bet maina sevi un līdz ar to attieksmi pret apkārtējo pasauli. Bībelē ir teikts – jums tiek dots pēc jūsu ticības. Ticēsim! Un mācīsimies pozitīvi domāt katru dienu no rīta līdz vakaram.
