Dzirkstele.lv
2.martā Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) rīko ikgadējās Notāru dienas, lai turpinātu runāt par jautājumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma darījumiem, jo lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām neapzinās juridiskos un finansiālos riskus, kas saistās ar īpašuma pirkšanu, pārdošanu, dāvināšanu, mantošanu un citām darbībām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta cilvēku izglītošanai un spējai atpazīt pazīmes, kas norāda uz krāpniecības risku darījumos ar nekustamo īpašumu. Par to informē Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektora vietniece Vija Piziča.
Gadu no gada Latvijas iedzīvotāji iekrīt krāpnieku nagos. Precīza statistika par to, cik daudz ir šādu gadījumu, nav zināma. Toties pilnīgi precīzi ir zināmas katra gadījuma sekas – zaudēts īpašums un zaudēta uzticība valstij, jo Satversmē garantētās tiesības uz īpašumu nav tikušas aizsargātas.
No vienas puses, krāpniecības darījumi kļūst arvien primitīvāki, jo, izmantojot likuma robus, ar viltu izkrāpt īpašumus un gūt materiālu labumu, nav nemaz sarežģīti, no otras puses, kā liecina Finanšu izlūkošanas dienesta informācija, krāpnieki darījumus ar nekustamo īpašumu labprāt izmanto, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus, un šajos gadījumos tā jau ir sarežģītāka shēma. Pēdējo piecu gadu laikā, FID ir izdevis 96 rīkojumus uz noteiktu laiku nepieļaut īpašuma tiesību pārreģistrāciju. 56 % gadījumu tie ir dzīvokļi.
Ar ko sākt, ja gribu nopirkt sev dzīvokli? Ar ko sākt, ja gribu to pārdot? Vai tiešām pastāv risks, ka manu mantoto māju man var atņemt sveši cilvēki? Šķietami vienkārši ir šie jautājumi, tomēr tie norāda uz cilvēku zināšanu un izpratnes trūkumu.
“Krāpniecība darījumos ar nekustamo īpašumu nav nekas jauns un varētu šķist, ka par šo tēmu jau runāts tik daudz, ka iedzīvotājiem vajadzētu labi apzināties gan potenciālos riskus, gan veidus, kā pasargāt sevi no krāpnieku darbībām. Tomēr dzīvē situācijas mēdz būt dažādas, tās visas nevar nedz paredzēt, nedz zināt, kā rīkoties, tajās nokļūstot. Turklāt krāpnieki savām ļaunprātībām izmanto arvien jaunus veidus. Kad iegūta upura uzticība, tā tiek nekavējoties izmantota. Lai pasargātu sevi no nokļūšanas krāpnieku nagos, nedrīkst paļauties uz otra cilvēka godaprātu un vienīgi uz savām zināšanām un izpratni par juridiskiem jautājumiem. Drošības labad vienmēr aicinu vērsties pie notāra, kas var objektīvi novērtēt darījuma raksturu un ar to saistīto dokumentu saturu,” norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.
Šogad Notāru dienas tiek rīkotas jau septiņpadsmito reizi, un 2022.gadā tās norisināsies 2. martā no plkst. 15.00 līdz 18.00, kad visi Latvijas notāri būs pieejami “Zoom” platformā, un ikviens varēs saņemt personisku bezmaksas konsultāciju par jautājumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu: dzīvokli, māju vai zemi.
