Tavs vārds ir Varbūt. Es tevi tā nosaucu. Šovakar, kad, tev aizejot, aizvērās durvis, bet kopā ar mani palika tikai varbūt…
Tavs vārds ir Varbūt. Es tevi tā nosaucu. Šovakar, kad, tev aizejot, aizvērās durvis, bet kopā ar mani palika tikai varbūt…
Izvairīgs varbūt, kad neziņā un neizlēmībā šaubies pats.
Saudzīgs varbūt, kad vilšanās un sāpes vēl mirkli gribas vērst par cerību atspulgiem.
Kluss varbūt, kad nojautas jau diktē atteikumu, bet vārdos to pateikt šķiet neiespējami.
Nevaļīgs varbūt, lai tikai ātrāk aizvērtu durvis, un jau tajā pašā brīdī nodotos citu domu gūstā.
Noslēpumains varbūt, kad atbilde jau droši zināma, bet pārsteiguma atslēgu vēl gribas paturēt rokā.
Mīļš varbūt, kad maigums un solījums pāraug siltā smaidā un acis runā diviem vien saprotamā valodā.
Varbūt. Šaubas, neziņa, cerība, solījums, pārsteigums…
Tagad arī tevi es saukšu – Varbūt…
