Gribētu iebilst “Dzirkstelē” paustajam viedoklim par kultūras pasākumu apmeklēšanu. Vai jūs varat pateikt, kad Gulbenē ir bijis tāds pasākums kā teātris?
Gribētu iebilst “Dzirkstelē” paustajam viedoklim par kultūras pasākumu apmeklēšanu.
Vai jūs varat pateikt, kad Gulbenē ir bijis tāds pasākums kā teātris? Šeit es domāju Latvijas profesionālos teātrus. Lai mani atvaino Gulbenes Tautas teātra aktieri un režisore Edīte Siļķēna, bet vai tiešām mūsu teātra repertuārā var būt tikai komēdijas? Vairāk vajadzētu padomāt par oriģināllugu iestudēšanu. Vasaras sezonā taču varējāt uzaicināt profesionālus aktierus un dziedātājus.
Nepatīk lasīt: Tirzā, Alūksnē, Lizumā notiek dažādi pasākumi, bet pie mums tikai diskotēkas. Vai vidēja gadagājuma cilvēkiem nav tiesību izklaidēties? Protams, jūs iebildīsiet: “Nav līdzekļu!” Bet tad es gribētu jautāt, ko dara pilsētas domes kultūras un sporta komisija. Vai tiešām būtu jāatbalsta tikai “Buki”? Vai jūs neesat pamanījuši, cik bieži pie mums atkārtojas tautisko deju koncerti? Ir jau, protams, skaisti, taču ne jau tik bieži!
Āris Kļaviņš raksta, ka jauka ir atpūta vienatnē. Piekrītu! Arī man patīk lasīt grāmatas, apmeklēt bibliotēku, bet reizēm tomēr gribas arī kādu pasākumu. Es neticu, ka nav gulbeniešu, kas maksātu pieņemamu cenu, ja būtu, par ko maksāt. Mīļie gulbenieši, vai jūs neredzat, cik vienmuļa ir mūsu kultūras dzīve? Mums visiem ir mazas algas un pensijas, bet vai nauda var valdīt pār mūsu dvēselēm? Atceros teicienu: naudas vara lielu dara. Vai mēs to pieļausim?
Es, piemēram, rīkojos tā: par spīti tuvinieku protestiem pasūtīju biļetes uz Valmieras Drāmas teātra izrādi “Kaija”. Nevar taču dzīvot kā Sūnu ciemā, par kultūru lasot tikai avīzēs. Ja jau Gulbenē kultūras pasākumi nenotiek, tad jāsāk rīkoties pašam. Un nav jau runa tikai par teātriem. Vismaz reizi mēnesī taču varētu rīkot arī balles.
Ceru, ka mana vēstule liks padomāt gan kultūras darbiniekiem, gan arī pilsētas kultūras un sporta komitejas locekļiem un attiecīgi rīkoties.
