Valsts militārajam dienestam šogad paliek desmit gadi. Ir lauzti priekšstati par padomju armiju un kara komisariātu.
Valsts militārajam dienestam šogad paliek desmit gadi. Ir lauzti priekšstati par padomju armiju un kara komisariātu. Tagad valdība izskata priekšlikumu dienestā uzņemt tikai tos jauniešus, kam ir pabeigta vismaz pamatizglītība, kas nav sodīti un kam ir laba veselība.
Vidzemes valsts militārā dienesta pārvaldes Gulbenes rajona militārā dienesta nodaļas vadītājs Aloizs Priedeslaipa atzīst, ka militārā dienesta prestižs ir jāpalielina. “Tādēļ valdība izskata likuma grozījumus, kas paredz, ka militārajā dienestā varēs iesaukt tikai tos puišus, kam ir vismaz pamatskolas izglītība, kas nav agrāk sodīti. Bruņotajos spēkos sāk lietot tehniku, kur nepieciešamas plašas zināšanas. Jāuzsver, ka dienestā turpmāk tiks iesaukti izglītoti un veseli puiši,” uzskata A. Priedeslaipa.
Augstākā Padome 1991. gadā izveidoja Sabiedrības drošības pārvaldi. “Pārejas laiks bija smags. Bija nepieciešama kāda valsts atbalstīta militāra institūcija, kas rūpētos par iedzīvotāju drošību. 1991. gada rudenī tika izveidota Valsts militārā pārvalde, bet tā paša gada nogalē mēs nokļuvām Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Toreiz cilvēki bija patriotiski noskaņoti, viņus vadīja pozitīvas emocijas. Sapratne bija no visām valsts, pašvaldību iestādēm. Jaunieši vēlējās dienēt,” atceras A. Priedeslaipa.
Viņš atzīst, ka sāpīgākais laiks Valsts militārajam dienestam bijis 1995. gads, kad notikusi štatu samazināšana. “Pērn dienesta darbinieki ieguva civildienesta ierēdņa statusu. Kadru mainība dienestā notikusi minimāli,” saka A. Priedeslaipa.
Kopš 1997. gada militārā dienesta kandidāti ārsta komisiju iziet Rīgā. “Šie izmeklējumi, tā kā ir laba aparatūra, ir stingri. Gadās, ka puisis, kas apstiprina, ka veselība viņam ir laba, pēc pārbaudēm tiek atzīts par dienestam nederīgu. Sākumā dienestā iesauktie zēni devās apsargāt cietumu. Toreiz no šī valsts pienākuma neizvairījās un armijā ar asarām acīs devās arī ģimenes cilvēki. Šobrīd ir tādi, kas atļaujas militāro dienestu ignorēt. Tomēr agrāk vai vēlāk pienākums jāpilda. Lielākās raizes sagādā jūrnieki un tie puiši, kas devušies peļņā uz ārzemēm. Tas ir jāsaprot, ka likuma priekšā visi ir vienādi,” norāda A. Priedeslaipa.
