Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā graudkopība ir stratēģiska lauksaimniecības nozare. Arī tirgu regulējošie mehānismi ir līdzīgi, tomēr ne identiski.
Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā graudkopība ir stratēģiska lauksaimniecības nozare.
Arī tirgu regulējošie mehānismi ir līdzīgi, tomēr ne identiski.
Graudu intervence Baltijā un ES
Intervences mehānisms Latvijas labības tirgū tika ieviests 1998. gadā kā tirgu regulējoša atbalsta shēma, no aprites izņemot graudu pārpalikumu, lai cenu uzturētu pieņemamā līmenī gadījumā, ja piedāvājums tirgū pārsniedz pieprasījumu. Pēc Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas departamenta informācijas, pērn tika saražots par 2,2 procentiem vairāk graudu nekā valsts iekšējais patēriņš. Arī šogad, lai gan speciālisti prognozē ražas samazinājumu par 1,5 procentiem, graudu vajadzētu pietikt un pat mazliet pat palikt pāri, tātad intervences pasākumu realizēšana ir nepieciešama.
Taču Latvijā atšķirībā no Eiropas Savienības, kur graudu intervenci uzsāk rudenī –
1. novembrī, jau otro gadu tā tiek sākta jau vasarā – 1. augustā. ES modelis paredz, ka valsts uzpērk graudu pārpalikumu, un tas tiek darīts par zemāku cenu nekā tirgus cena.
Šogad ES valstīs graudus intervencē iepirks par 57,70 latiem tonnā, ar katru intervences mēnesi palielinot cenu par 50 santīmiem. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra izdotajā “Tirgus un cenu” apskatā ir dati, ka jūnija vidū Francijā pārtikas kviešu cena bija no 67 līdz 69 latiem par tonnu, savukārt intervences cena – 64 lati par tonnu, Zviedrijā tirgus cena – 69 lati par tonnu, intervences – 64 lati.
“Igaunijā netiek veikti graudu intervences pasākumi,” stāstīja Zemkopības ministrijas pārstāvis Igaunijā Norberts Kaupužs. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, pārtikas kviešu tonna Igaunijā maksā aptuveni 66 latus, lopbarības – 55 latus. Savukārt pārtikas rudzu tonnas vidējā cena ir 54 lati, lopbarības rudzu – 46 lati. ZM ir infomrācija, ka Lietuva šogad noteikusi intervences cenu (pārvēršot latos) – 63 latus par tonnu. Lietuvā intervenci labības tirgū plānots sākt tikai novembrī, iepirkuma cenu saglabājot nemainīgu visus sešus mēnešus.
Savukārt Latvijā graudu pārstrādātāji gaida, ka valsts noteiks intervences cenu, un tikai tad nosauc savējo. Pārstrādes uzņēmumi par pārtikas graudu tonnu šoruden maksā no 60 līdz 64 latiem. Savukārt augstākā tirgus cena ir intervences cena. No 1. augusta līdz 30. septembrim par tonnu graudu maksās 64 latus, no 1. oktobra līdz 31. oktobrim – 67 latus un no 1. novembra līdz 30. aprīlim – 70 latus.
Līdzīga situācija bija arī pērn, kad no 1. augusta līdz 30. septembrim maksāja
64 latus par tonnu, no 1. līdz 31. oktobrim – 67 latus, no 1. novembra – 70 latus ar ikmēneša cenas palielinājumu 60 santīmu mēnesī līdz 30. aprīlim. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra dati liecina, ka pērn kviešu vidējā cena bija 60,9 lati par tonnu, rudzu – 56,1 lats, miežu – 60,1 lats.
Iepriekšējā tirgus intervences periodā iepirka 25 130 tonnas kviešu un rudzu (11,6% no kopējā pārtikas kviešu iepirkuma apjoma Latvijā). Taču arī pati Zemkopības ministrija Lauksaimniecības gada ziņojumā atzīst, ka straujais intervences cenu kāpums nenodrošināja būtisku labības iepirkuma cenu pieaugumu Latvijas tirgū.
Grib eksportēt intervences graudus
Latvijas zemnieki ar zemo graudu iepirkuma cenu ir nemierā. Tiek pieļauts, ka ja graudu intervences cena būtu augstāka, iespējams, arī pārstrādes uzņēmumi būtu maksājuši vairāk. Graudu ražotāji prasa, lai intervencē iepirktos graudus eksportētu un tādā veidā radītu deficītu iekšējā tirgū, kas liktu labības pārstrādes uzņēmumiem pacelt graudu iepirkuma cenas.
To, ka Latvija spēj eksportēt graudus, liecina fakts, ka pagājušajā gadā tika eksportētas 3500 tonnas graudu – kviešu, rudzu, griķu. Savukārt šī gada pirmajos sešos mēnešos jau ir eksportētas 53 238 tonnas kviešu (gan pārtikas, gan nepārtikas), 3423 tonnas rudzu un 4169 tonnas miežu. Šis eksporta apjoms pat vairāk nekā divas reizes pārsniedz pagājušogad intervencē iepirktos graudus.
Cer uz miljons tonnu graudiem Latvijā
2000. gadā 66051 saimniecībā graudaugi kopumā tika audzēti 420 000 hektāru platībā, kas ir 47,7 procenti no sējumu kopplatības. Graudaugu kopraža sasniedza 923 600 tonnas, kas ir par 140 200 tonnām vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Zemkopības ministrija 2002. gada attīstības programmā ir paredzējusi, ka turpmāko trīs līdz piecu gadu laikā tiks panākts pakāpenisks ražošanas apjomu pieauguma atjaunojums līdz 1 miljonam tonnu. Tik daudz graudus Latvijā novāca 1997. gadā.
Pagājušajā gadā sasniegtā vidējā graudaugu ražība 2,2 tonnas uz hektāru ir par 0,31 tonnu augstāka nekā 1999. gadā. Tomēr, lai sasniegtu Latvijas pozīcijas dokumentos sarunām ar Eiropas Savienību nosprausto vidējo graudu ražību – trīs tonnas uz hektāru, par kurām var sāk saņemt subsīdijas, graudu audzētājiem ir vēl krietni jāpapūlas.
Prognozē ražas pieaugumu
Par iespējamu šīgada graudu ražas samazinājumu runā tikai Latvijas speciālisti. “Eiro Agro Pol” informācija liecina, ka Eiropā prognozē Centrālās un Austrumeiropas valstīs graudaugu ražu pieaugumu par 25 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 10 ES kandidātvalstīm šīs vasaras laika apstākļi došot graudaugu kopražas pieaugumu līdz 77,8 miljoniem tonnu. Tādu vērtējumu, salīdzinot ar iepriekšējā gada 61,1 miljonu tonnu kopražu šajās valstīs, devusi Eiropas Komisija (EK).
Līdz ar to Centrālās un Austrumeiropas valstu graudu eksportētāji uz kādu laiku varēs palielināt apgrozāmo graudu apjomus. Tajā pat laikā arī Čehijas un Ungārijas centienus arvien vairāk lopbarības graudu pārdot tieši Polijas tirgū ir apslāpējis pašu vietējo Polijas lopbarības graudu kopražas pieaugumu par apmēram 10 procentiem. Bet īsta konkurences cīņa ir vērojama starp Rumāniju, Bulgāriju un Ukrainu, kam papildus tam, lai konkurētu savā starpā, ir jāpieveic arī jau tā tik spēcīgie Viduseiropas un Ziemeļāfrikas tirgi.
Ko audzēs un pārdos ES tirgū 2007. gadā?
Katru gadu ES lauksaimniecības ģenerāldirekcija publicē vidēja termiņa prognozes par piedāvājumu un pieprasījuma attiecībām lauksaimniecības produktiem nākamajiem septiņiem gadiem. Zinātnieki prognozē, ka vidējā graudaugu ražība pieaugs no 5,7 tonnām no hektāru (tāda bija 2000. gada vidējā graudaugu ražība ES) līdz 6,07 tonnām no hektāra 2007./2008. gada sezonā. Līdz ar to pieaugs arī kopraža. Pēc sešiem, septiņiem gadiem tā sasniegs 223,7 miljonus tonnas.
Taču svarīgākais, vai saražoto izdosies pārdot un par cik. Tiek prognozēts, ka ES labības cenas tiks uzturētas virs atbalsta līmeņa salīdzinoši vājās eiro un dolāra attiecības dēļ. Savukārt pieaugošās labības ražas izraisīs vispārēju cenu kritumu, kas varētu tikt daļēji kompensēts uz prognozēto atmatu platību pieaugumu, izslēdzot vismazāk produktīvās zemes. Pārējās labības (izņemot kukurūzu un miežus) tirgus cena tiktu novērtēta zem atbalsta līmeņa.
