Izdevniecības “Jumava” sērijā “Pieskārieni” iznākusī mākslas vēsturnieces Ināras Ņefedovas grāmata “Dialogi ar Jāni Brekti” iepazīstinās ar mūsu novadnieka, viena no pazīstamākajiem latviešu akvarelistiem dzīves gaitām un radošo izaugsmi.
Izdevniecības “Jumava” sērijā “Pieskārieni” iznākusī mākslas vēsturnieces Ināras Ņefedovas grāmata “Dialogi ar Jāni Brekti” iepazīstinās ar mūsu novadnieka, viena no pazīstamākajiem latviešu akvarelistiem dzīves gaitām un radošo izaugsmi.
I.Ņefedova grāmatu rakstīt sākusi 1983.gadā, kad gleznotājam jau sešdesmit divi gadi. Tā kā visvairāk par cilvēku vēsta viņa dzīvesvieta, autore apraksta sākumā lasītāju aizved uz Lizumu. Jau ievadā, atbildot uz jautājumu:”Kas tev ir Lizums?”, mākslinieks pauž: “Viss. Bērnība, kuras takas, kokus un akmeņus vēl tagad atceros. Studiju gadi, kad rudeņos uz akadēmiju vedu Lizuma gāršā un mežos gleznotos vairākus simtus skiču. Darbs. Te tapuši lielākā daļa manu akvareļu. Pat no uzmetumiem gleznotās Vecrīgas.”
Lizuma muižas ozolu aleja, vecvecbarona laikos stādīta. Dīķi cits pie cita. Vējakalns ar vecajām, simtgadīgajām dzirnavām. Bijusī muižas kalpu māja, kas vēlāk ir mākslinieka dzimtas māja. Simtgadīgs ozolkoka galds, niedru segas, skalu un klūgu darinājumi, vējlukturi, tīkli, stikla pludiņi un – akvareļi. Vide, kas ikdienišķo pārvērš mākslinieciskā gaisotnē. Autores rosināts, Jānis Brekte grāmatā dalās bērnības atmiņās, atceras skolas gaitas. Stāstot par mācībām akadēmijā, raksturo tos latviešu māksliniekus, pie kuriem mācījies, – Kārli Brencēnu, Augustu Annusu, Vilhelmu Purvīti, Leo Svempu, Konrādu Ubānu un citus. Te lasām par mākslinieka piedalīšanos pirmajā akvarelistu darbu izstādē, par ainavu glezniecību, par industriālo tēmu akvarelī, par cikla “Rīga” tapšanu un darbiem. Par tiem motīviem, kam savos darbos viņš pievērsis lielāku vērību – pilsēta lietū, tilti, kas savieno abus Daugavas krastus. Netrūkst arī ārpus Latvijas gleznotu darbu un eksotiskas dabas atspoguļojumu pēc gūtajiem iespaidiem Krimā un Tālajos Austrumos.
Māksliniekam tuva arī klusā daba – to sācis gleznot līdztekus ainavām jau četrdesmitajos gados – dālijas, saulespuķes, lauku ziedu pušķis, rudens lapas, lielākās kompozīcijās tās bagātinot ar visai sadzīviskiem priekšmetiem- vējlukturi, grāmatu, cepuri, sēnēm, kartupeļiem un citu. Bet īpašu vietu Jāņa Brektes dzīvē un darbos ieņēmusi Vecrīga – ar vietām, kur uz katra soļa priecina lieliska kompozīcija. Mākslinieka romantiskais un noslēpumainais skatījums akvareļkrāsās rosina skatītāju domāt, kas tad īsti ir Vecrīga, un apzināties tās kultūrvēsturi. Grāmatas tekstu bagātina pievienotie fotouzņēmumi un gleznu reprodukcijas – “Pavasaris Vējakalnā”, “Skats uz Pulvertorni”, “Noskaņas Vecrīgā” un citas. Informāciju par gleznotāju papildina Ilonas Brektes uzrakstītie tēva dzīves dati, izstāžu uzskaitījums, kurās piedalījies J.Brekte, darbu reprodukcijas, literatūra par Jāni Brekti.
