Ilga Krastiņa dzimusi 1932. gadā Gulbenē. Šeit beigusi vidusskolu un strādājusi K. Valdemāra, tad “sarkanajā” skolā par mūzikas skolotāju.
Ilga Krastiņa dzimusi 1932. gadā Gulbenē. Šeit beigusi vidusskolu un strādājusi
K. Valdemāra, tad “sarkanajā” skolā par mūzikas skolotāju. Neklātienē ieguvusi pedagoģisko izglītību.
“Rakstīt dzejoļus, dziesmas un nelielus prozas darbiņus tēva ietekmē sāku jau skolas gados. Šobrīd esmu pensionāre un varu vairāk laika veltīt puķēm, grāmatām un krustvārdu mīklu risināšanai,” saka I. Krastiņa.
***
Es šodien te, dzīves pēdējā virsotnē, stāvu
Un raugos, kur tālāk lejup nu aizvīsies ceļš.
Pa kur’laik šiem gadiem aizslīdēt ļāvu?
Pa kur’laik man sejā jau ziemelis elš?
Nav nožēlai vietas. Ja atpakaļ skatienu vēršu,
Aiz manis nav palicis neaparts, neapsēts lauks.
Pa saujai no atmiņu apcirkņa tagad ja bēršu,
Līdz malām būs pilns un zaļos
dzīvības trauks.
