Latvijā ir 3470 Ligitu. Arī Gulbenes rajonā mājas ir ne vienai vien Ligitai “Dzirkstele” lasītājus iepazīstina ar gulbenieti Ligitu Kluci. Viņa ir mīloša un mīlēta. Viņai ir 12 gadus vecs dēls Ričards un meitiņa Rūta, kurai ir astoņi mēneši, un kopīga ģimene ar mīļoto vīrieti Intaru. Mazās auklēšanu Ligita apvieno ar frizieres darbu. Viņai Gulbenē ir pašai sava frizētava.
Bērnībā bija Ligis
“Vārdu man izvēlējies tētis. Septiņu bērnu ģimenē, kur ir sešas meitas un viens dēls, es esmu trešais bērns,” stāsta viņa un atzīst, “man šķiet, ka mans vārds ir grūts. Nopietns. Pati tāda nejūtos, vārds mani piebremzē.”
Bērnībā Ligitai savs vārds ne visai patika. Mazotnē viņu parasti sauca par Ligi.
“Likās – citām meitenēm ir skanīgi vādi, bet man… Tagad man pret vārdu Ligita nav pretenziju. Esmu saradusi. Taču manai frizētavi Gulbenē tāds nosaukums “Ligita” nederētu, tāpēc tā ir palikusi bez nosaukumu,” saka Ligita.
Viņa ir dzirkstoša optimiste. Pati nosmej, ka viņas horoskopa salikums gan ir īpašs – Čūskas gadā dzimis Skorpions. Protams, arī viņa zina, kas ir ekonomiskā krīze, taču tāpēc nenokar degumu.
Frizētavā cenas krītas
“Daudzi šodien vairs neizmanto friziera pakalpojumus vai dara to retāk. Protams, cenas ir kritušās. Saviem klientiem vairs nevaru par darbu paprasīt tikpat, cik agrāk,” atklāj viņa.
Ligita friziere ir jau 13.gadu. Profesiju savulaik apguvusi pie kolēģēm Gulbenes firzētavā “Stils”. Sāka kā mācekle. Mācījās aptuveni pusgadu. Tad turpat nokārtoja eksāmenu un sāka strādāt! Toreizējā “Stila” frizierēm šodien gandrīz katrai ir pašai sava frizētava. Tās dēļ viņa savulaik bankā aizņēmusies naudu. Tagad kredīta slogs liekas smagāks nekā bija iepriekš. Ja pavisam vairs nevarēs “pavilkt”, Ligita ir gatava uz laiku aizbraukt no valsts pie māsas Santas Itālijā.
“Esmu tur jau bijusi ciemos, esmu frizējusi cilvēkus. Jau bija doma palikt tur, tomēr tā sanācis, ka atkal esmu Latvijā. Itālija ir kā rezerves variants,” viņa saka.
“Bērnībā nesapņoju kļūt par frizieri. Tad man labāk patika braukt ar mopēdu vai jāt uz zirga. Man toreiz bija īsi mati,” smej viņa.
Mati kā tādi bērnībā vispār neesot nodarbinājuši Ligitas prātu.
“Apstākļi noteica manu profesijas izvēli. To, ka šis ir mans aicinājums, sapratu tikai tad, kad jau sāku strādāt par frizieri. Tagad jūtos īsti savā vietā. Kādreiz pārsvarā firzēju vīriešus, taču laika gaitā profils ir paplašinājies. Būt par vīriešu firizieri ir mazāk interesanti. Man patīk krāsot matus. Un to biežāk izvēlas sievietes. Man patīk pārvērtības, sievietei iegūstot jaunu frizūru,” saka viņa.
Viņas stils – elegance
Ligita uz ielas uzreiz jau pa gabalu atpazīst tos vīriešus un sievietes, kuru friziere ir bijusi viņa.
“Mani klienti izskatās eleganti. Uzkrītošs spilgtums nav tas akcents, ko es meklēju. Svarīgi, lai cilvēks justos labi un stilīgi,” saka Ligita.
Protams, arī viņa savulaik ir eksperimentējusi ar matu krāsām, ja klienti to vēlējušies.
“Esmu izmantojusi oranžās, zilās, zaļās un violetās,” smaida viņa.
Taču nu arī pati esot pāraugusi dumpinieces vecumu, Ligita meklē līdzsvaru, harmoniju krāsās, kvalitāti matu griezumā un piedāvā šo redzējumu arī tiem, kas viņu izvēlas par frizieri.
“Frizierim ir jāiesaka cilvēkam. Ja klients atnāk un saka, ka vēlas kaut ko mainīt savā frizūrā, tas nenozīmē obligāti kaut ko radikālu,” uzsver viņa.
