Gulbenes rajona teritorijas plānojuma izstrādes vadības grupas paplašinātajā sēdē, kas notika 5.septembrī, vadības grupa kopā ar rajona pašvaldību vadītājiem diskutēja par rajona teritorijas plānojumu un apdzīvojuma struktūru.
Gulbenes rajona teritorijas plānojuma izstrādes vadības grupas paplašinātajā sēdē, kas notika 5.septembrī, vadības grupa kopā ar rajona pašvaldību vadītājiem diskutēja par rajona teritorijas plānojumu un apdzīvojuma struktūru, ciematu robežām, ainaviski vērtīgajām teritorijām, augstvērtīgām lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un citiem jautājumiem.
“Lai aktīvi strādātu pie teritorijas plānojuma tālākas izstrādes, mums ir būtiski apzināt pagastu vadītāju ierosinājumus un priekšlikumus,” teica Gulbenes rajona padomes pašvaldības un reģionālās attīstības nodaļas vadītāja Guna Švika.
Projektu novērtē kā veiksmīgu
G.Švika informēja par pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekta gaitu. Tas ir sagatavots un līdz 1.septembrim iesniegts izskatīšanai Pašvaldību lietu pārvaldē. Projekts novērtēts kā veiksmīgs, tāpēc iespējams, ka jau 2002.gadā sāksies tā īstenošana, bet oficiāls lēmums par projekta apstiprinājumu varētu būt jau šā gada beigās.
“Pašvaldību vadītājiem vēl iespējams izteikt priekšlikumus, kurus varētu iekļaut Vidzemes attīstības programmā, kas pagaidām vēl nav apspriesta,” informē G.Švika.
Polija vēlas sadarboties
G.Švika pārstāv Vidzemes reģionu Polijas – Latvijas sadarbības darba grupā.
“Polijas mazās pašvaldības, kurās nav vairāk par 50 tūkstošiem iedzīvotāju, izteikušas vēlmi sadarboties ar pašvaldībām Latvijā,” stāsta G.Švika un uzskata, ka Polija ir valsts, ko var izmantot kā sadarbības partneri, jo tādējādi būs iespējams vieglāk izstrādāt un iesniegt pašvaldību sagatavotos nelielos projektus.
Veidos vienota maršruta tīkla aģentūru
Rajona padomes pašvaldību un reģionālās attīstības nodaļas galvenā speciāliste – plānotāja Marta Mikolaja pašvaldību vadītājiem skaidroja koncepciju “Par maršruta tīkla aģentūras izveidi”.
“Rajona padomei jāorganizē sabiedriskie pārvadājumi rajonā, bet piedāvātā koncepcija paredz divus šā darba veikšanas iespējamos variantus. Pirmajā no tiem norādīts, ka valstī jāizveido vienota aģentūra, kas koriģēs rajonos notiekošo. Otrais variants piedāvā izveidot vienu valsts aģentūru un četras reģionālās aģentūras. Valsts garantēs noteiktu maršruta tīklu, kā arī to simtprocentīgi dotēs. Piemēram, maršrutu no rajona centra līdz Rīgai dotēs trīs reizēm dienā. Ja pašvaldības paudīs vēlmi, lai autobuss uz Rīgu kursētu vairāk nekā trīs reizes, tad pašām jādotē maršruts,” skaidro M.Mikolaja. Savukārt maršrutus no rajona centra līdz pagasta centram valsts dotēs divām reizēm dienā.
“Ja pašvaldības vēlas kaut ko vairāk, tad pašas arī maksā. Valsts nosaka minimālo maršrutu tīklu un dotē tikai to,” saka M.Mikolaja. Pagastu priekšsēdētāji uzskata, ka valsts aģentūra nav vajadzīga, un ir nobažījušies, vai matemātiski pareizi Rīgā būs iespējams izskaitļot, cik maršrutu nepieciešams Gulbenes rajonam, bet, visu koriģējot no Rīgas, problēmas radīsies tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo konkrētos pagastos. Koncepcijā nav paredzēts, kā būs tad, ja autobuss brauc cauri vairāku pagastu centriem. Pašvaldību vadītāji valsts piedāvāto koncepciju uzskata par nepieņemamu un neatbalsta aģentūru veidošanu.
Apspriež teritorijas plānojumu
1998.gada 18.oktobrī pieņemts “Teritorijas attīstības likums”. Atbilstoši tā noteikumiem katrā rajonā izstrādā tās teritorijas plānojumu, kam ir juridisks spēks. Par jau paveikto pašvaldību vadītājiem stāstīja G.Švika. Šobrīd par rajona teritoriju gatavo ģeogrāfisko informāciju, kā arī darba grupa apkopo no dažādām valsts iestādēm saņemto informāciju. Pašvaldību vadītāji diskutēja par pagastu apdzīvojuma struktūru, kas paredz noteikt, cik pagasta teritorijā ir lielciemu, mazciemu, skrajciemu un viensētu. Teritorijas plānojumā jāiekļauj arī ciematu robežas, bet, tās nosakot, pašvaldībām ir būtiski paredzēt katra pagasta izaugsmes iespējas.
“Pagastu vadītājiem kopā ar deputātiem jāizlemj, vai paredzēt ciematu attīstību perspektīvā vai šobrīd brīvo platību, iezīmējot ciematu robežas, pievienot lauku teritorijai,” stāsta G.Švika. Pašvaldību vadītāji atzina, ka izaugsmes iespējām jābūt, bet bažas rada nodokļu politika.
Apzina augstvērtīgās zemes
Teritorijas plānojumā sniedzama informācija par augstvērtīgām lauksaimniecībā izmantojamām zemēm katra pagasta teritorijā. Pašvaldību vadītāju viedokļi dalījās, vai tās nepieciešams apmežot vai ne, jo valsts ieteikusi šīs platības neapmežot, bet daļa pašvaldību vadītāju uzskata, ka vispirms apmežojamas mazāk augstvērtīgās platības. Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Raģelis atzina, ka šodien mēs saskatām zemes vērtību, bet neprotam to izmantot.
“Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības uzskatāmas par mūsu rajona lielāko vērtību. Tā salīdzināma ar trauku, kas ir no sudraba, tikai apsūbējis,” domā M.Raģelis. Rajona padomes priekšsēdētājs N.Stepanovs uzskata, ka, “ja sava pagasta teritorijā nenoteiksim augstvērtīgo zemju platības, tad kāds ārzemnieks iegādāsies šo nenovērtēto platību par nelielu cenu un pagasts būs tikai zaudētājs”.
Veidos ainaviskās teritorijas
Vides speciālisti jau ilgāku laiku mudina pagastos apzināt ainaviski vērtīgās teritorijas, tās iekļaujot teritorijas plānojumā. Izveidota darba grupa, kurā ietilpst vides, meža un citi speciālisti, kas pagastos izvērtē pakalnus, ielejas un visu, kas kopumā veido ainavu. Apzina arī riska teritorijas. Gulbenes rajonā par lielāko riska teritoriju uzskata Gauju un uz tās būvētās mazās spēkstacijas.
