Viktors Bogdanovs: “Galvenais ir saņemt tuvu cilvēku uzmanību.”
Latvijā dzīvo 19 758 Viktori, kuri vārdadienu svin 19.jūnijā. Vārdu pētnieks Gunnars Treimanis skaidro, ka ir divu tipu Viktori. Pirmajam tipam piemīt ātra daba un spītība. Viņi neatlaidīgi urķējas, līdz sasniedz vēlamo. Zina, ar ko draudzēties. Elegance rada stabilitātes sajūtu. Mīlēdams mākslu, Viktors bieži uzstājas kā zvaigžņu aizbildnis un apjūsmotājs.
Otrā tipa Viktori mīl baudīt visus pasaules labumus un dzīvē kombinē šaha gājienus. Bohēma netraucē viņus sasniegt virsotnes. Priecājas par laimes vēlīgo smaidu. Necentieties Viktorus novirzīt no viņu takas!
Viens no daudzajiem šī vārda īpašniekiem dzīvo un strādā Gulbenē. Noteikti, ka daudzi viņu arī zina, jo tas ir Viktors Bogdanovs, kurš nu jau gadu māca zīmēšanu bērniem Mākslas skolā, kurā zinības kādreiz apguvis arī pats, un ir akmens skulptūras “Gulbis” autors.
Pats piebilst: “Bērnībā domāju, ka būšu mākslinieks, bet nevarēju iedomāties, ka strādāšu par skolotāju.”
Viktors stāsta, ka viņa vārds nozīmē “uzvarētājs”. Iespējams tieši tā iemesla dēļ, lai dēls Viktors vienmēr un visur uzvarētu, vecāki izvēlējās šo vārdu.
“Man ļoti patīk savs vārds. Citu pat iedomāties nevaru,” atzīst vārdadienas gaviļnieks.
Viņš neslēpj, ka savus svētkus parasti svin kopā ar tuviem cilvēkiem.
“Esmu ļoti priecīgs, ka gan vārdadiena, gan dzimšanas diena man iekrīt vasarā, jo šis ir man mīļākais gadalaiks. Ja svētki iekristu ziemā, es nebūtu tik priecīgs,” saka Viktors.
Viņš stāsta, ka dāvanas nav tik būtiskas, lai gan bērnībā tās ļoti gaidījis. Tagad galvenais ir saņemt tuvu cilvēku uzmanību. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka ļoti mīļi svētkos ir saņemt apsveikuma atklātnīti, kuru kāds ir uzrakstījis tieši viņam.
“Protams, kā jau visi arī es bērnībā dzimšanas un vārdadienu gaidīju vairāk. Tagad pienāk dzimšanas diena un saproti, ka atkal viens gads ir nācis klāt, tāpēc labāk man tomēr patīk vārdadienas, jo tad svētki ir, bet vecāks nepaliec,” smaidot atzīst Viktors.
Puisis spriež, ka tagad mūsu valstī ir tādi laiki, kad neko nevar zināt, kas būs uz priekšu.
“Man patīk būt par skolotāju, jo darbs ar bērniem nav garlaicīgs, tieši pretēji, tas ir interesants. Gribētos palikt dzimtajā pusē, bet redzēs, kā būs,” saka Viktors.
