Lai arī valdības vīri ik pa laikam mūsu naudas makos “taisa” arvien lielāku caurumu, no kura bezkaunīgi paņem daļu no mūsu pašu nopelnītā, tomēr bija patīkami redzēt, ka latvieši arī šajos laikos prot un, par spīti sliktajai ekonomiskajai situācijai, mēģina aizmirsties no ikdienas un baudīt svētkus.
Iespējams, šogad galdi ne visiem bija tik lepni klāti kā citos gados, un tas arī nav būtiskākais. Svarīgākais jau ir sanākt kopā un izrunāt to, kas nospiež sirdi, un to, par ko ir prieks, kopā iekurināt ugunskuru un pasēdēt pie tā, padziedāt, nobaudīt Jāņu sieru un uzsmaidīt tiem, kas ir tev blakus. Tieši tas tagad daudziem ir vajadzīgs, lai kaut uz mirkli justos labāk. Vienkārši pabūt kopā…
Šodien diemžēl jāsaka, ka vieni no gada skaistākajiem svētkiem – Līgosvētki un Jāņu diena jau aiz muguras, bet aiz kalniem nav vairs Pēterdiena. Prieks, ka šogad šie Līgosvētki nav bijuši asiņaini un nav laupījuši dārgāko – cilvēku dzīvības, kā tas ir bijis iepriekšējos svētkos. Iespējams, paliekam prātīgāki, kaut gan Jāņos kopumā aizturēts nepilns tūkstotis autovadītāju, kuri braukuši dzērumā.
Gribētos gan, lai šis cipars paliktu krietni vien mazāks ne tikai uz svētkiem, bet arī ikdienā. Kaut gan laikam jau vienmēr atradīsies tādi pārgalvnieki un egoisti, kuri nesaprot un nerēķinās nedz ar savu, nedz ar citu cilvēku dzīvību. Kā liecina iepriekšējo desmit gadu statistika, visbīstamākās dienas uz Latvijas ceļiem ir 25.jūnijs, īpaši šīs dienas rīts, un 24.jūnija vakars.
