Kaimiņš Jēcis ir gudrs cilvēks, tāpēc vērsos pie viņa pēc padoma, kur likt bioloģisko saimniecību, kura nodarbojas ar kazkopību. Jo, lūk, vairs par kazas piena labvēlīgajām īpašībām neviens ne raksta, ne reklamē. Jēcim ir savs viedoklis: “Nu, bija veselīgs tas kazas piens, bet tagad vairs nav. Nevar jau būt visu laiku veselīgs, dzirdi pats, ko saka “speci”. Lūk, govs pienā arī tiek atklātas organismam kaitīgas vielas, protams, nav sacīts, kādas īsti. Laikam zāle ganībās kļuvusi indīga, bet ej tu pierādi birokrātam, ka viņam nav taisnība, jo likums ar regulām ir viņa pusē un, kā to pielietot, ir birokrāta ziņā. Un tagad bioloģiskais ražotājs var iet ieskrieties ar visu savu kazkopību un savām 100 slaucamām kazām.
Kurš palīdzēs, kurš būs tas tautas kalps, kurš turēs par vajadzību pakustināt savas dārgās smadzenes? Atbilde ir zināma – mums ir brīvais tirgus, nišu meklē pats. Kad tas nu nekādi nav iespējams, pats esi vainīgs, ka atsaucies uz tā birokrāta kunga aicinājumu un izveidoji to velna ganāmpulku. Iedomājies, ka ar Staļina govi iekarosi ES tirgu, muļķis biji un arī paliki.”
“Jā, Jēci, man nav ko sacīt pretim taviem gudriem secinājumiem, jo tie atbilst īstenībai. Bet tajā bioloģiskajā kazkopībā strādājošajiem ir vakars, ņem striķi un ej kārties, jo par tevi nevienam nav daļas. Ja pakārsies, parādīs “Degpunktā” faktu kā tādu – būs interesanti.”
“Nu pareizi, kaimiņ, domā. Mēs esam saliedēti, kas notiek ar tevi, mani neskar, ar savu problēmu galā tiec pats, bet, ja esi ņēmis bankā aizņēmumu, šādā situācijā striķī cilpu vari jau ieziepēt savlaicīgi, tur neviens glābšanas riņķi nepametīs.”
“Nu, jā, Jēci, atkal tu runā pareizi. Mēs taču neesam spējīgi noēst to furgonu kravas, kuras savus labumus iztukšo “Maximas” un “Elvi” veikalos. Viendien sadomāju nopirkt raugu, jātaisa “pitļaks”, jo alus un šņabis paliek arvien dārgāks. Lasu uz rauga paciņas un domāju, kurš mūsējais uzņēmums to ražojis. Tur virsū rakstīts: ražots Ļubļinā – tātad poļu, nu mans “pitļaks” būs ar poļu piegaršu. Ņemu mārrutkus – vieni maksā 48 santīmus, blakus – 29 santīmi. Es, protams, ņemu lētākos, atkal poļu ražotie.”
Jēcis rūc: “Tu slikts patriots, ka nepērc savējos, kuri uz pusi dārgāki.”
“Jēci, johaidī, bet man maks tukšs.”
“Nu, kas pavisam, tu nejēdz dzīvot un taupīt!”
“Jēci, tu esi traks palicis, tev nepareiza domāšana.”
Nolēmām ar kaimiņu vērsties pie gudrajām galvām, varbūt patiešām viņiem ir ģeniālas domas un viņi pateiks mums priekšā, kā izglābties no bankrota Līgo – Siliņu kazu turētājiem.
