Antra Jurciņa atzīst, ka viņai nav svarīgas dižas dāvanas, galvenais – lai cilvēks viņu atceras
Vispopulārākais vārds sievietēm šonedēļ ir Antra. Visā Latvijā šonedēļ vārdadienu svinēja 2384 Antras. Pašā vasaras plaukumā, ziedu un siena laikā – 8.jūlijā – vārdiņsvētkus svin arī liteniete Antra Jurciņa.
A.Jurciņa ir ļoti apmierināta ar savu vārdu – tas ir skaists un skanīgs. Sieviete stāsta, ka viņas vārdam ir arī interesanta izcelsme.
„Mana mamma kādreiz strādāja par pavāri. Viņa savulaik ir klājusi galdus lieliem kungiem. Viņa ir klājusi arī rakstnieka Viļa Plūdoņa meitas Antras kāzu galdu. Viņai tik ļoti ir patikusi šī līgava, ka viņa nolēmusi savu meitu nosaukt par Antru. Tētis gan ir gribējis man likt vārdu Līga, bet mamma tomēr palikusi pie sava. Rakstnieka meita šobrīd dzīvo kaut kur ārzemēs. Man ir sapnis viņu uzmeklēt un satikt. Pirms pāris gadiem viņa bija Rīgā, bet tad man neizdevās viņu satikt. Interesanti, ka V.Plūdonim bijusi arī meita Ināra – arī man viena māsa ir Ināra, vēl vienu meitu sauc Māra, bet man ir māsa Maruta. Mēs kopā esam trīs māsas, trīs brāļi,” stāsta A.Jurciņa.
Svētkus svin kopā
Arī savu dzimšanas dienu Antra svin drīz vien pēc vārdadienas – 11.jūlijā. Viņai patīk, ka abi svētki iekrīt skaistajā ziedu laikā, taču Antra piebilst – ka, tiklīdz paejot 11.jūlijs, viņai šķietot, ka vasara jau iet uz beigām. Parasti abus svētkus Antra svin kopā. Tad sabrauc radi un draugi – svinēšana iznāk diezgan kuplā pulkā. „Jūlijs mums vispār ir tāds svinību mēnesis – šajā mēnesī mums radu pulciņā ir astoņas dzimšanas dienas un piecas vārdadienas,” atklāj Antra.
Šogad uz svinībām Antra ciemos gaidījusi arī tālākus viesus. „Mana jaunākā meita šobrīd dzīvo Itālijā. Bija doma, ka šogad visi sabrauks pie manis ciemos. Diemžēl viņi tika līdz Čehijai un salūza mašīna. Vēl simtprocentīgi nav zināms, tomēr iespējams, ka mēs tiksimies Viļņā, kur man dzīvo vecākā meita. Tur arī nosvinēsim manus svētkus,” saka Antra.
Prieks, ka atceras
Runājot par dāvanām, gaviļniece stāsta, ka viņai diez ko nepatīk ideja cilvēkam dāvināt naudu.
„Man patīk, ka es varu apskatīties uz kaut kādu lietu, kaut vai tas ir kāds sīkumiņš, un atcerēties, ka to ir dāvinājis tāds un tāds cilvēks uz tādu un tādu jubileju. Manējie tuvinieki parasti apvienojas un sarunā, ko dāvinās. Piemēram, 60 gadu jubilejā man un arī vīram, kuram arī jūlijā ir 60 gadi, radi uzdāvināja zālespļāvēju. Pirms tam gan jau viņi centās noskaidrot, ko es vēlētos labāk – zālespļāvēju vai televizoru. Protams, ka zālespļāvējs ir vērtīgāks, taču es dāvanā saņēmu gan televizoru, ko uzdāvināja meitas ar ģimenēm, un brāļi un māsas – zālespļāvēju. Tās bija ļoti labas dāvanas. Taču man jau prieks ir, ka vispār mani atceras. Ne vienmēr vajag lielas un dižas dāvanas – galvenais, lai atceras!” vērtē Antra.
