“Cilvēku atved ar nazi vēderā un vēl, pirms izņem nazi, pajautā vai maksās! Dzīvot vai mirt – cilvēka brīva izvēle! Un mūsu valsts ir īpaši humāna – vienmēr atceras, ka cilvēkam ir tiesības uz izvēli!” tā internetā komentē rakstu par maksas medicīnu jau rudenī.
TV ziņu raidījumā tika norādīts, ka no 1.jūlija tiek likvidēta plānveida operāciju rinda uz locītavu protezēšanu, tas nozīmē, ka aptuveni 20 000 šajā rindā esošajiem cilvēkiem patlaban jāatrod ļoti lieli līdzekļi vai arī jāsagaida pilnīga locītavu sabrukšana, lai valsts to darītu bezmaksas (vai tas nav vājprāts!).
Tātad mūsu valstij vesels cilvēks nav vajadzīgs, glābs tikai tad, ja vēl būs kas glābjams. Bet kur humānisms, kur profilakse? Kāpēc visi tie medikamenti, kas domāti, lai uzlabotu veselību, jāmaksā par pilnu klapi, bet tie, kas domāti, lai uzstutētu jau salimības sagrauztu cilvēku, ir it kā daļēji valsts apmaksāti. Nav cilvēka, nav problēmu.
Ačgārnība aiz ačgārnības. Iznīcinājām laukus, iznīcinājām vietējo ražošanu, tagad iznīcinām gadiem veidotu medicīnisko aprūpi, slimnīcas (līdz ar to tehnoloģisko nodrošinājumu), likvidējam skolas, likvidējam visu to, kas mūsu mazajā valstī normāli funkcionēja. Pensionāriem noņemam līdzekļus, bet par operācijām prasām pasakainu naudu. Pamazām pārvēršamies par sivēniem, kuriem visu pieved klāt un nogāž priekšā – ēdiet! Nav svarīgi – ir tas veselīgi vai nav. Pārvēršamies mutantos, kas nespēj un nevēlas domāt ar savu galvu. Ir taču labi, kā ir!..
Vai tiešām pienāks diena, kad latvietim būs jāmācās no jauna govi slaukt, divriteni izgatavot, apgūt alfabētu un reizrēķinu, neiejaucoties kādai svešai varai! Kādreiz Latvija bija maza strādīga brīvvalsts, kur ar saražoto sviestu varēja pat ratu rumbas ieziest, lai labāk ripo. Bija laiki, kad mūsu sviestu un speķi, krējumu un sieru britu kungi (un ne tikai) lielīt lielīja. Eksports zeltin zēla. Kur tas viss ir izgaisis? Par ko ir kļuvuši latviešu bauri, kuri kādreiz patiešām darīja bagātu savu valsti? Diemžēl par smalkiem kungiem, kuriem rūp tikai sava kabata. Un kā ir ar latvietisko pašapziņu?
