Nesen manās rokās nejauši nonāca sievas plikņu bildes. Biju šokā. Nevarēju saprast, kur un kad viņa to man aiz muguras paspējusi? Fotoattēlos mana sieva gozējās starp citiem plikajiem – večiem un dāmām. Trakākais tas, ka viņi tur, tajās bildēs, rāda tik nevainīgus ģīmjus un uzvedas bez mazākās kautrības! Mana sieva, protams, var izģērbties. Figūra atļauj. Bet man nepatīk, ka viņa izģērbjas citu vīriešu apskatei. Neslēpšu, ka reizē ar sašutumu, šīs bildes apskatot, manī bija lepnums par manu sievieti. Skaista, iekārojama, kaut viņai jau pāri 30. Bet tās citas bābiņas blakus… Vai tad pašas nesaprot, ka viņas kailas pat vīri nedrīkstētu redzēt. Nudien nestāvēs tad vairs.
Bet nu tie veči fotogrāfijās… Visi kā viens ķīķerē uz manu sievu! Kā tāds tēviņu bars! Pretīgi!
Kā jūs domājat, kas man piegādāja šo kompromatu pienesa klāt? Protams, mana iepriekšējā sieva!
Kad savai tagadējai nosviedu priekšā tās bildes un prasīju paskaidrojumus, viņa smējās. Tas esot bijis pirtī otrā dienā pēc skolas salidojuma. Es pats esot toreiz atteicies braukt līdzi. Ja būtu tur, ietu pa pliko peldēties kopā ar visiem pārējiem. Tā viņa teica. Atbildēju, ka es ne mūžam to nedarītu un arī viņai neļautu. Sieva tikai paraustīja pelcus un viss. Viņa atzinās, ka studiju gados regulāri esot devusies uz nūdistu pludmali…
Man trūkst vārdu. Mēs dzīvojam kopā jau desmit gadus, bet man pat prātā nebija ienācis, ka mana sieva ir tik izvirtusi. Godīgi sakot, tas gan kaitina, gan padara sievu manās acīs vēl pievilcīgāku. Labi. Piekrītu, ka mēs abi varētu būt nūdisti, taču tikai tādā pludmalē, kur esam divi vien.
