Gulbenes rajona pašvaldības ir noskaņotas nefinansēt vispārizglītojošo skolu akreditāciju, un nolemts par to rakstīt vēstulē Izglītības ministrijai, Pašvaldību lietu pārvaldei, Ministru kabinetam.
Gulbenes rajona pašvaldības ir noskaņotas nefinansēt vispārizglītojošo skolu akreditāciju, un nolemts par to rakstīt vēstulē Izglītības ministrijai, Pašvaldību lietu pārvaldei, Ministru kabinetam.
Šādu viedokli ceturtdien Gulbenē pauda kopā sapulcējušies rajona pašvaldību vadītāji, kad valsts izglītības inspektors Gulbenes rajonā Arnis Šķēls informēja, ka no 1.septembra akreditācijas komisijas darbu jāfinansē pašvaldībām. Šāda kārtība noteikta visā valstī. A.Šķēls arī informēja, ka pēc aptuveniem aprēķiniem vienas pamatskolas akreditācija izmaksās 140 latus.
“Vai tad eksperti akreditāciju veiks ārpus sava darba laika, ka viņiem speciāli ir jāpiemaksā?” jautāja Lizuma pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Strads.
A.Šķēls paskaidroja, ka darbs akreditācijas komisijā neietilpst viņa un citu ekspertu ikdienas pienākumos.
Savukārt Druvienas pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Graumanis bija neizpratnē, “vai skolu akreditācija ir valsts vai pašvaldību funkcija”.
Galgauskas pagasta padomes priekšsēdētāja Irēna Biezā piedāvāja nefinansēt akreditāciju, jo šajā gadījumā “Izglītības likums ir pretrunā ar Pašvaldību likumu”. Turklāt Latvijā esot gana daudz augstskolu, kurās ne visas mācību programmas ir akreditētas, taču studentu netrūkst.
“Vienu izņēmuma gadījumu varētu pieciest un finansēt skolu akreditāciju, taču redzam, ka jau kļuvis par nelāgu tradīciju uzkraut arvien jaunas funkcijas pašvaldībām, nedodot līdzi finansējumu. Budžets turklāt visu laiku samazinās. Jaungulbenes pagastā šogad tas ir par 19 000 latu mazāks. Turpmāk vēl tiek prognozēts samazinājums,” teica Jaungulbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva.
Savukārt A.Šķēls skaidroja, ka ir runa par skolu akreditāciju 2002.gadā, tāpēc par finansējumu tiek runāts laikus, lai pašvaldības ņemtu šo situāciju vērā, plānojot nākamgada budžetu.
Gulbenes rajona padomē šīs problēmas sakarā pretenziju vēstules tekstu apstiprinās kārtējā sēdē 27.septembrī.
2002.gadā valdība plāno samazināt investīciju apjomu pašvaldībām par četriem miljoniem latu, vienlaikus palielinot investīcijas valsts iestādēm par 13 miljoniem latu. Latvijas Pašvaldību savienība šajā sakarā pauž neizpratni.
