Pagājušajā piektdienā Alūksnes rajona Liepnas centrā notika traģisks ceļu satiksmes negadījums – smagā automašīna notrieca piecus gadus vecu puisīti, kurš mira notikuma vietā. Tagad vieni vaino vecākus, kas ļāvuši bērnam vienam pašam klaiņot pa ceļu, citi nosoda šoferi, kas nebija pietiekami uzmanīgs, taču neviens nezina, kas tur īsti notika. Man gribas izteikt līdzjūtību gan mirušā puisēna ģimenei, gan arī šoferim un viņa ģimenei, jo šis negadījums visu mūžu gulsies uz šofera sirdsapziņas kā smags slogs.
Laikam jau šādās reizēs mums katram arī der pārdomāt savu rīcību, atrodoties uz ceļa gan kā gājējiem, gan arī kā autovadītājiem. Vērojot situāciju mūsu pašu pilsētā, gandrīz katru dienu var redzēt gadījumus, kad gan gājēji, gan, protams, arī autovadītāji rīkojas ļoti pārgalvīgi. Tā vien šķiet, ka ceļu satiksmes noteikumi eksistē tikai formāli. Vietā laikam ir teiciens – katru likumu var apiet ar līkumu vai arī likumi ir radīti tādēļ, lai tos pārkāptu.
Liela daļa autovadītāju par likumiem tiešām aizmirst, tiklīdz ir saņemta autovadītāja apliecība, un tad nu drāžas pa ielām, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi un nevienu neievērojot. Taču arī gājēji nav labāki – šķērso ielas, kur un kā grib, bērni draiskojas ielu tuvumā, brauc ar velosipēdiem pa ielām, kaut paši vēl tik tikko spēj novaldīt braucamrīku.
Tā, lūk, arī rodas tie negadījumi, kam bieži vien ir arī traģiskas beigas… Gribas vēlreiz atgādināt: ja pats būsi uzmanīgs un sevi sargāsi, tad arī Dievs tevi sargās!
