Ore (Zviedrija), 24.jūl., LETA–AFP. Eiropas Savienība (ES) mēģina novērst vēl vienu gāzes strīdu starp Krieviju un Ukrainu, baidoties, ka šoziem var atkārtoties gāzes piegādes pārtraukumi Eiropai.
“Mēs noteikti ņemam vērā, ka šāda iespēja pastāv,” Eiropas enerģētikas ministru apspriedes laikā aģentūrai AFP teica ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.
“Mēs veicam visus nepieciešamos pasākumus, ne vien lai atrisinātu šo jautājumu, bet arī lai sagatavotos, ja izveidosies avārijas situācija,” viņš teica.
Drīzumā ir gaidāmas ES, Krievijas, Ukrainas un vairāku finanšu institūciju, arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), sarunas. Ukraina, kas ar grūtībām samaksā gāzes rēķinus Krievijai, lūgusi SVF ārpuskārtas aizdevumu.
Piebalgs teica, ka Brisele varētu palīdzēt rast risinājumu un ES “turpinās sadarboties ar citām finanšu institūcijām, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu aizdevumu”.
Šā gada janvārī izcēlās Maskavas un Kijevas diplomātiskais strīds, kad Krievija apsūdzēja Ukrainu Eiropai paredzētās gāzes zagšanā un pārtrauca padevi.
Krievija nodrošina aptuveni vienu ceturtdaļu ES patērētās gāzes, un 80% no tās tiek sūknēti caur Ukrainu.
Šis strīds atklāja Eiropas sistēmas vājumu – slikto savstarpējo savienojumu starp valstīm un atkarību no viena ļoti būtiska piegādātāja.
16.jūlijā ES nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem, lai uzlabotu gāzes piegādi visā 27 valstu blokā. Viena ideja ir radīt kopīgu gāzes drošības indikatoru un piegādes standartu.
Piegāžu drošību pārraudzītu nacionālās institūcijas, kuras izstrādātu arī preventīvu rīcības plānu un avārijas pasākumus krīzes gadījumiem.
Šiem pasākumiem varētu būt vajadzīgas investīcijas jaunos starpsavienojumos vai atpakaļplūsmas cauruļvados, kas piegādātāja maiņas gadījumā dotu iespēju sūknēt gāzi atpakaļ.
Komisija arī brīdināja dalībvalstis sagatavoties iespējamiem gāzes padeves pārtraukumiem un piepildīt gāzes rezervuārus pirms ziemas, kad pieprasījums pēc tās ir vislielākais.
ES šomēnes spēra vēl vienu soli, lai mazinātu atkarību no Krievijas gāzes, parakstot vienošanos ar Turciju par “Nabucco” cauruļvada būvi. Pa 3300 kilometrus garo cauruļvadu gāze no Kaspijas jūras caur Turciju, Bulgāriju, Rumāniju un Ungāriju tiks nogādāta Austrijā, apejot Krieviju.
