Kāpēc valsts jāglābj tikai pensionāriem?
Tas nebija pareizi
Dainuvīte Putniņa, pensionāre
Pensionāri visu mūžu ir sūri, grūti strādājuši pat vairākās darba vietās. Pensija viņiem tiek piešķirta par šo darbu, tāpēc tas bija nepiedodami viņiem atņemt nopelnītās pensijas daļu. Tas būtu tikai pareizi, ja Satversmes tiesa nolemtu, ka ieturētā nauda tiktu atmaksāta pensionāriem. Tas ir absurdi, ka tagad pensionāri, starp kuriem daudzi jau tā, visu samaksājot, praktiski paliek bez iztikas līdzekļiem, ir tie, kas glābs valsti, vai arī būs tie, kas liks valstij bankrotēt. Man nav saprotami, kāpēc dara visu, lai pensijas vecuma cilvēki, kuri vēl var, nevarētu strādāt. Ja konkrēta darba vieta ir nepieciešama kādam bez darba palikušam cilvēkam, kuram nav ne kapeikas, tad par pensionāra atbrīvošanu lemj iestādes vai uzņēmuma vadītājs, nevis daži politiķi lemj par visas valsts pensionāriem. Valsts kārtējo rīcību uzskatu par nepareizu!
Arī pensijas vecuma palielināšana ir aplama, jo ne visiem cilvēkiem ir tāda veselība, lai varētu strādāt līdz 65 gadiem. Tas nozīmē, ka mēs atkal būsim tie, kas glābs valsti. Ja vien varētu, pensionāri nestrādātu, bet izbaudītu mūžā nopelnīto atpūtu. Diemžēl viņiem ir būtisks katrs nopelnītais lats, lai vispār varētu izdzīvot, samaksāt komunālos maksājumus un tamlīdzīgi. Lai gan esmu pensijā, tomēr rudenī domāju
strādāt, kaut arī par darbu saņemšu nieka desmit latus, bet arī šie lati ir atspaids, jo man pensija ir ļoti maza.
Jābūt pareizai vadībai
Dzintars Galejs, pensionārs
Politiķu uzskats, ka, Satversmes tiesai lemjot par labu pensionāriem, valsts bankrotēs, ir aplams. Tas nekādā gadījumā nenotiks, jo daļa sabiedrības taču strādā, bet bankrots nozīmē badu. Domāju, ka bada nebūs, tāpat kā nebūs laupīšanas un tamlīdzīgi. Ja pareizi vadīs valsti, tad viss būs tā, kā vajag.
Attiecībā par pensiju likumu, ko tagad skata Satversmes tiesa, uzskatu, ka tā kā ir tik daudz cilvēku – apmēram 9000, kuri iesnieguši sūdzības par pensiju samazinājumu, tiesa viņu prasības noteikti nenoraidīs un pieņems lēmumu ieturēto pensijas daļu atlīdzināt.
Problēma būs cita, proti, valsts vadītāji tūlīt paziņos, ka šādai rīcībai valstī trūkst līdzekļu. Tā būs tikai aizbildināšanās, jo līdzekļi ir. Tie rodami no politiķu algām. Es jau kādreiz teicu, ka vismaz trīskārt ir “jānogriež” lielās algas, kas sniedzas vairākos tūkstošos, lai paliktu ne vairāk kā 1000 latu. Tā būtu lielākā alga, bet mazākā nevarētu būt mazāka par 300 latiem.
Tas vairs nav normāli, ja skolotājiem un citu profesiju pārstāvjiem alga jau ir krietni zemāka par šo summu. Tā nevar būt, ka viens cilvēks desmitkārt ir vērtīgāks par otru. Varbūt šis otrs strādā daudz vairāk.
Protams, kurš gan šodien vēlas saņemt mazāk, kā savulaik ir saņēmis?
Es arī gribētu, lai mana pensija būtu 150, nevis 140 lati. Pie tā, ka valsts stāv bankrota priekšā, ir vainojami tikai ļoti lielo algu saņēmēji, jo viņi valsti ir izsūkuši tik tālu, ka tai šo līdzekļu vairs nav. Arī latu devalvēt negribas, jo bankās noguldītas milzu summas.
Tas nenotiks tik drīz
Raitis Apalups, pensionārs
Ir grūti pateikt, kā būtu jārīkojas Satversmes tiesai, jo jautājumā par pensiju atlīdzināšanu pensionāriem ir jāņem vērā daudzas juridiskās nianses. Cilvēcīgi vajadzētu būt tā, ka ieturētā pensiju daļa tiek atmaksāta, bet, ja jau Ministru kabinets savulaik pieņēma lēmumu par pensiju samazinājumu, tad, droši vien, Tieslietu ministrija ir skaidrojusi tā pareizību.
Uzskatu, ka īsti tā nav, ka ministrijās sēž tikai duraki, kaut ko jau viņi saprot. Protams, cilvēkiem, kuri visu mūžu ir godprātīgi un apzinīgi strādājuši, pensijas samazinājums ir sāpīgs, arī godu un cieņu aizskarošs. Ja valstī nav naudas un ir krīzes situācija, tad tik tiešām, lai lemtu par pensionāru likteni, ir vajadzīgi gudri cilvēki. Es ceru, ka Satversmes tiesā tādi cilvēki ir, kuri spēs pieņemt pareizo lēmumu, lai gan grūti paredzēts, kā viss būs.
Nebūs jau tā, ka tūlīt pēc sūdzību iesniegšanas tiesā, tiks pieņemts lēmums un nauda atmaksāta. Vēl daudz kas tiks skaidrots un pētīts, un rezultāts tiks paziņots labākajā gadījumā tikai vēlā rudenī. Mums jau neviens nesniedz konkrētu informāciju, kas notiek, cik naudas ir Valsts kasē. Ja naudas nav, tad tas ir bankrots.
Ulmaņlaikā to sauca par ūtrupi, kad viss tika izpārdots. Ja cilvēki nevar samaksāt kredītus un citus maksājumus, tas nozīmē, ka arī viņi ir bankrotējuši, un īpašums tiek izūtrupēts. Tomēr man nav saprotams, kā valsts var bankrotēt? Kas tad notiek?
