Rīga, 19.aug., LETA. Domājot par Latvijas enerģētikas attīstību tuvāko 20 gadu perspektīvā, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Juris Ekmanis rosina jau šodien sākt izvērtēt iespējas atomelektrostacijas būvniecībai valstī, vēršot uzmanību uz augošo pieprasījumu pēc enerģijas resursiem, ko nespētu apmierināt arī alternatīvo enerģijas resursu izmantošanu.
Kā akcentē Ekmanis, zinātniski tehniskās prognozes liecina, ka aptuveni ap 2025.-2030.gadu Ziemeļeiropa piedzīvos lielu elektroenerģijas deficītu, ko radīs enerģiju izmantojošo iekārtu jaudas palielināšanās un veco enerģijas ieguves staciju ekspluatācijas pārtraukšana.
“Tad būs jādomā – vai enerģiju iepirksim vai ražosim paši, taču jāņem vērā, ka visas apkārtējās valstis jau domā par atomelektrostaciju būvi,” norāda LZA prezidents. Viņš uzskata – ja Latvija arī vēlas sākt atomenerģijas ražošanu, pat tad, ja valsts šobrīd nevar atļauties šādas stacijas būvniecību, politiskā līmenī šāds mērķis ir jāpaziņo.
“Ir jāņem vērā, ka no brīža, kad rodas doma par atomelektrostacijas būvi, līdz tā reāli sāk savu darbību, paiet vismaz 15-20 gadi, tādēļ par to jāsāk domāt jau šobrīd,” uzskata zinātnieks.
12.augustā un 13.augustā Ekmanis kā LZA Kodolenerģētikas kompetences centra vadītājs piedalījās sadarbībā ar Pasaules Enerģētikas padomes Latvijas nacionālo komiteju un žurnālu “Enerģija un Pasaule” rīkotajā informatīvajā braucienā uz daudznozaru energokompānijai “Fortum” piederošo Lovisas atomelektrostaciju Somijā.
Šīs vizītes laikā Ekmanis pārliecinājies par iespējām arī ar tehniski novecojušu materiālo bāzi nodrošināt veiksmīgu atomelektrostacijas darbību vairāk nekā 30 gadu garumā, turklāt stacija ieguvusi tiesības savu darbību turpināt vēl vismaz 20 gadus. Vienlaikus zinātnieks secinājis, ka pēdējo 20 gadu laikā kodolenerģētika piedzīvojusi fantastisku tehnisko progresu, kas pilnveidojis tās ieguves drošumu.
“Šobrīd mums vēl ir kadri un speciālisti, kas savulaik strādājuši Salaspils atomreaktorā, un tas nozīmē, ka varam sākt arī jauno speciālistu apmācību, par ko interesi jau izrādījusi Rīgas Tehniskā universitāte,” norāda Ekmanis.
Viņš atzīst, ka atomelektrostacijas būve nebūs lēts prieks – tā varētu izmaksāt vairākus miljardus latu, kas gan, pēc zinātnieka domām, nav milzīga summa, jo, ņemot vērā valsts ieguldīto naudu “Parex bankas” glābšanā un samaksāto naudu par Dienvidu tilta celtniecību, šādu staciju būtu bijis iespējams uzcelt jau sen.
“Protams, pēc 20 gadiem ceru, ka būsim optimistiskāki un arī gudrāki,” akcentē LZA vadītājs.
