Rīga, 26.aug., LETA. Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) nenodrošina sistemātisku kontroli pār visu valsts budžeta ieņēmumu administrēšanu, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
FM un VID nenodrošina kontroli pār vairāku tiesību aktu ievērošanu, līdz ar to netiek nodrošināta pilnīga nodokļu un citu maksājumu ieņēmumu administrēšana un to atspoguļošana Latvijas 2008.gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.
Revīzijā, izlases veidā pārbaudot nodokļu aprēķinus izvēlētajās VID struktūrvienībās, konstatēts, ka VID nav nodrošināta kontrole pār ieņēmumiem 8,61 miljona latu apmērā, tādejādi nav nodrošināta nodokļu ieņēmumu iekasēšana budžetā vismaz 2,39 miljonu latu apjomā.
VID nenodrošina centralizētu un efektīvu maksājumu par valsts kapitāla izmantošanas administrēšanu uzraudzību, lai kontrolētu, cik valsts kapitāla daļas ir kapitālsabiedrībās un vai valstij piekritīgie maksājumi ir ieskaitīti valsts budžetā noteiktajā apmērā, līdz ar to kapitālsabiedrības, kuras 2007.gadā strādāja ar peļņu, nav samaksājušas normatīvajos aktos noteikto valstij piekritīgo peļņas daļu – 2,29 miljonus latu – un ministrijas kā kapitāla daļu turētājas nav ievērojušas normatīvo aktu prasības.
Nepietiekamas akcīzes preču aprites kontroles rezultātā VID nebija veicis kontroli pār akcīzes nodokļa samaksu budžetā par 2,72 miljoniem latu saistībā ar termiņā neiesniegtajiem administratīvajiem pavaddokumentiem akcīzes precēm, kuras pārvieto atliktā nodokļa maksāšanas režīmā.
VK uzskata, ka VID ir nepamatoti ierobežojis nodokļu maksātāju tiesības saņemt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksu.
VK norāda, ka visos izlases veidā izskatītajos gadījumos, kuros saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāv izvēles iespēja – veikt vai neveikt PVN pārmaksu atmaksu -, VID to atsaka, neskatoties uz to, ka pieprasītā pārmaksa ir atzīta par pamatotu. Tādējādi VID neievēro labas pārvaldības principu.
Revīzijā konstatēts, ka izveidotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) administrēšanas sistēma, kas paredz tiesības Rīgas, Ventspils un Liepājas domei patstāvīgi iekasēt to iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, kas ieturēts no pašvaldībā dzīvojošiem darba ņēmējiem, ir neefektīva un nav caurspīdīga.
VID un attiecīgo pašvaldību funkcijas dublējas, tādejādi, piemēram, Rīgas dome IIN administrēšanai 2008.gadā ir nelietderīgi izlietojusi 261 259 latus.
Revīzijas laikā, veicot izlasē iekļauto darījumu pārbaudi, tika konstatēts, ka Rīgas dome ir saņēmusi pašvaldības budžetā IIN ne tikai no Rīgas pašvaldību administratīvajā teritorijā dzīvojošiem darba ņēmējiem, bet arī no citās pašvaldībās dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem.
2008.gadā Rīgas domes budžetā IIN kļūdaini tika iemaksāts 975 400 latu apmērā par 3267 nodokļu maksātājiem.
Saskaņā ar Rīgas domes iesniegtajiem datiem attiecībā uz šiem nodokļu maksātājiem tika atmaksāti 383 629 lati, bet ar atlikušo summu – 591 771 latu – nekādas darbības netika veiktas.
Nodokļu parādu uzskaites, dzēšanas un atspoguļošanas kārtība nenodrošina skaidru un patiesu informāciju par nodokļu parādu stāvokli. VK konstatēja, ka 2008.gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem nav atspoguļotas nedzēsto nodokļu parādu summas bankrotējušiem un nepārreģistrētiem uzņēmumiem vismaz 20,83 miljonu latu apmērā.
VK konstatēja, ka VID, ieviešot Dokumentu digitalizācijas sistēmu, kas paredzēta nodokļu maksātāju papīra formā iesniegtu pārskatu un deklarāciju datu ievadīšanai datu bāzē, tos digitalizējot kā atpazītu tekstu vai dokumenta attēlu, ir nelietderīgi izlietojis finanšu resursus – 1,59 miljonus latu.
Sistēmas prognozētās izmaksas atšķiras no faktiskajām tās izstrādes un ieviešanas izmaksām vairāk nekā divas reizes, turklāt tā nenodrošina līgumā paredzēto dokumentu veidu skaita apstrādi, tādējādi samaksa ir veikta par nepilnīgi izstrādātu sistēmu, konstatējusi VK.
Turklāt VID notiek pāreja uz pārskatu un deklarāciju iesniegšanu elektroniskā formā, ko nodrošina Elektroniskās deklarēšanas sistēma, atzīmē VK.
