Rīga, 27.aug., LETA. Lai saglabātu klimata līdzsvaru pasaulē, oglekļa dioksīda (CO2) emisijas uz vienu cilvēku nedrīkst pārsniegt 3,8 tonnas gadā, taču Latvijas oglekļa dioksīda emisijas sasniedz 4,1 tonnu CO2 uz cilvēku gadā, šodien preses konferencē informēja Pasaules Dabas fonda (PDF) eksperts Jānis Brizga.
Vislielāko kopējo CO2 emisiju apjomu Latvijā rada mājoklis, piemēram, apkure, elektrība, siltais ūdens, radot 1,53 tonnas CO2 uz cilvēku gadā. Kā nākamais būtiskākais CO2 emisiju avots minams transports, radot 1,05 tonnas CO2 uz cilvēku gadā, un pārtikas ražošana, kas rada 1,03 tonnas CO2 uz cilvēku gadā. Savukārt preces rada 358 kilogramus CO2 uz vienu iedzīvotāju, pakalpojumi – 133 kilogramus CO2 uz vienu iedzīvotāju, kopā veidojot tikai 12% kopējo vidējā Latvijas iedzīvotāja siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju. Ja pēdējo desmit gadu laikā SEG emisijas no pārtikas ražošanas ir palikušas nemainīgas un mājokļa radītās emisijas pat samazinājušās, transporta radīto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju apjomi ir tikai auguši.
Ikviens Latvijas iedzīvotājs, mainot savus ikdienas paradumus, var samazināt oglekļa dioksīda emisijas. Piemēram, siltināt mājas, izvēlēties ekonomiskāku sadzīves elektrotehniku, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, samazināt uzturā saldētu produktu īpatsvaru, kā arī gaļas patēriņu, kas no pārtikas produktiem rada lielāko ietekmi uz klimata pārmaiņām, tā vietā izvēloties graudaugus, augļus un dārzeņus. Oglekļa dioksīda emisiju apjomu var samazināt, izvēloties pārvietoties ar sabiedrisko transportu, nevis personīgo auto, lidmašīnām, kas rada visvairāk CO2 izmešu uz viena pasažiera kilometru.
PDF direktors Uģis Rotbergs informēja, ka šī gada decembrī Kopenhāgenā notiks Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) galotņu tikšanās, kuras mērķis būs pieņemt jaunu globālo vienošanos, lai samazinātu klimata izmaiņas.
“Arī Latvijai, gatavojoties Kopenhāgenas sarunām, nepieciešams iestāties par atbildīgu un stingru klimata politiku. Lai saglabātu līdzsvaru pasaulē, vidējā gaisa temperatūra nedrīkst paaugstināties ne vairāk kā par 1,5 – 2 grādiem pēc Celsija skalas, par atskaites punktu ņemot pirmsindustriālo laiku – 1800.gadus. Jāatgādina, ka oglekļa dioksīds un citas siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, kas pēdējo 100 gadu laikā ir strauji nosūtītas atpakaļ atmosfērā, lietojot zemes degizrakteņu rezerves, nonākot atmosfērā, laiž cauri saules gaismu, bet siltumu atstaro atpakaļ uz zemes virsmas. Tāpēc zemes temperatūra pakāpeniski paaugstinās,” skaidro Rotbergs.
Klimata izmaiņas jau šobrīd ietekmē dabu un cilvēkus neskaitāmos veidos. Tās turklāt iespaido valstu ekonomiku. “SEB bankas” galvenais ekonomists Andris Vilks uzskata, ka Latvijai ir pietiekami daudz resursu un sabiedrības, uzņēmēju griba vidi un ekonomiku padarīt vēl zaļāku, taču bieži vien trūkst vadlīniju to realizēšanai.
“Nav šaubu, ka krīzes dēļ turpmākajos gados nāksies pārskatīt valsts ekonomikas struktūru, atmest nepamatotās ambīcijas un tēriņus un lielāku uzmanību pievērsīs atjaunojamiem resursiem, tīrākai videi un izlietoto resursu pārstrādei. Varbūt Latvijas zinātniekiem ir ģeniālas idejas, lai radītu unikālus iepakojumus, ko var pārstrādāt, nenodarot kaitējumu videi,” teica Vilks.
SIA “Latvija Statoil” sabiedrisko attiecību konsultante Margrieta Akmens informēja, ka “Statoil” filozofija ir strādāt bez kaitējuma videi, kas nozīmē, ka degvielas uzpildes staciju teritorijas tiek izprofilētas tādā veidā, ka iespējamās degvielas paliekas ar lietusūdeņiem notek uzkrāšanās akās, kuras tās tiek filtrētas, pirms nonāk pilsētas ūdens attīrīšanas iekārtās.
Tāpat “Statoil” sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu īsteno praktisku ekonomiskas braukšanas mācību kursu, kas piedāvā iespēju saudzēt vidi un ievērojami ekonomēt uz automašīnas ekspluatācijas izdevumu rēķina. Apmācību rezultātā autovadītājs iemācās braukt ekonomiskāk, samazinot ne vien degvielas patēriņu vidēji par 10%-15%, bet arī ceļā pavadīto laiku, auto apkopes izdevumus, risku iekļūt avārijā un siltumnīcas efektu veidojošos CO2 izmešus. Šo programmu apguvuši gan “Statoil” darbinieki, gan viņu sadarbības partneri.
“Mūsu uzņēmumā pagājušajā gadā tika sākta akcija, lai taupītu elektroenerģiju, ūdeni, papīru, šķirotu atkritumus, kā arī par 60% samazināts biznesa lidojumu skaits, tos aizstājot ar videokonferencēm, kuru tehniskajam nodrošinājumam uzņēmums ieguldījis 20 000 latu, kas mums ir ekonomiski izdevīgi,” stāstīja Akmens.
Lai katrs Latvijas iedzīvotājs varētu aprēķināt savas gada laikā radītās oglekļa dioksīda emisijas, PDF izveidojis īpašu kalkulatoru, kas pieejams PDF mājaslapā “www.pdf.lv/klimats” un, sākot no rītdienas, 28.augusta, arī portāla “draugiem.lv” “Zaļajā sadaļā”.
PDF ir viena no lielākajām vides aizsardzības organizācijām Latvijā. Tās mērķis ir dabas aizsardzība, lai saglabātu ģenētisko, sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošinātu atjaunojamo dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu tagad un nākotnē, palīdzētu samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
