REKLĀMA: Par Gulbeni – labs iespaids

JKP (Jaunā konservatīvā partija) valdes priekšsēdētājs Gatis Eglītis: “Ir lietas, ko esam te palīdzējuši realizēt.”

13.septembrī darba vizītē Gulbenes novadā ieradās JKP valdes priekšsēdētājs Gatis Eglītis.

Vizītes laikā G.Eglītis apmeklēja Lizuma pamatskolu, tikās ar Gulbenes novada pensionāru biedrības “Atspulgs 5” valdi un pārstāvjiem no pilsētas pensionāru biedrības, kā arī ar SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekli Mariku Jermaševiču, basketbola kluba “Buki” valdes priekšsēdētāju Gati Rikveili, kā arī ar JKP Gulbenes nodaļas biedriem un atbalstītājiem.

Svarīgi – satikt cilvēkus reģionos

JKP ir izveidotas 30 reģionālās nodaļas un partija ir politiski pārstāvēta 14 pašvaldībās, arī Gulbenes novada pašvaldībā – Guna Švika (Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietniece) un Ivars Kupčs (Gulbenes novada domes deputāts).

“Es regulāri braucu uz reģioniem, lai redzētu, kas reģionos notiek izglītības, veselības, uzņēmējdarbības jomā, un arī šajā dienā man bija laba iespēja tikties ar dažādu nozaru pārstāvjiem. Viens ir būt Rīgā un domāt, ka zini, kas notiek reģionos, bet pavisam kas cits – izbraukt no Rīgas un satikt cilvēkus reģionos. Arī tad, kad biju labklājības ministrs (2021-2022), regulāri braucu uz reģioniem. Biju arī Gulbenē, un tas bija aptuveni pirms gada, kad kā labklājības ministrs tikos ar senioriem,” stāsta G.Eglītis.

Arī šīs darba vizītes laikā G.Eglītis tikās ar senioriem. “Viņus galvenokārt satrauc dzīves dārdzība, inflācija,” saka G.Eglītis. Viņa kā labklājības ministra laikā, lai kompensētu augošo inflāciju un energoresursu cenu paaugstināšanos, pensiju indeksācija bija 22,8 %, bet šogad – 6,4 % labklājības ministres E.Siliņas laikā. “Pieaugums pie pensijām pagājušajā gadā bija manāms – vismaz 70,80 līdz pat 100 eiro klāt mēnesī, un tas bija manā laikā. Šogad indeksācija ir tikai 6,4 % – tas ir maz, pavisam nesedz inflāciju un jaunos “Sadales tīkla” tarifus”,” uzsver G.Eglītis.

Viņa kā labklājības ministra prioritāte bija arī ģimenes pabalsta reforma: no 2022.gada 1.janvāra par vienu bērnu ģimenes valsts pabalsts mēnesī pieauga līdz 25 eiro (pirms tam ilgstoši 11 eiro), par diviem bērniem 100 eiro (50 eiro par katru bērnu), par trijiem bērniem 225 eiro (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem pabalsts ir 100 eiro mēnesī par katru bērnu. “Ja es būtu turpinājis kā ministrs, tad būtu vēl paaugstinājis ģimenes valsts pabalstus līdz Igaunijas līmenim vai vismaz piesaistījis augošajai dzīves dārdzībai. Tagad tie ir nofiksēti, un pēc pieciem vai septiņiem gadiem šī pabalsta vērtība būs kritusi. Ministrs neesmu, tagad tas būs jāprasa jaunajam labklājības ministram U.Augulim,” saka trīs bērnu tēvs G.Eglītis, kurš ir par tradicionālām vērtībām, par ģimenes vērtībām, un valstij, viņaprāt, primāri ir jārūpējas par ģimenēm ar bērniem, lai ģimenes ar bērniem Latvijā justos labi, jo valstī ir katastrofāla demogrāfiskā situācija.

Viņš turpina, ka 1.oktobrī būs pagājis gads kopš Saeimas vēlēšanām. “Būtībā šis laiks aizritēja K.Kariņa (“Jaunā Vienotība”) vadībā. Gads ir “nomuļļāts”. Nekas liels šajā gadā nav noticis. Kamēr izveidoja valdību, pagāja gandrīz trīs mēneši, un jau bija klāt Ziemassvētki. Janvārī, februārī, martā kaut ko pastrādāja, palielināja ministriem un deputātiem algas par 40 %, un tad sākās Valsts prezidenta vēlēšanu laiks. Kopumā pirmais gads ir izgāšanās, bet šai Saeimai ir vēl trīs gadi. Manuprāt, galvenā problēma ir valdošā partija “Jaunā Vienotība”. Viņa jau ilgstoši “nevelk”, nespēj piedāvāt skaidru valsts attīstības vīziju, neaizstāv ģimeņu ar bērniem intereses un vērtības, tā ir tipiska ierēdniecības partija: izdomās 10 iemeslus, kāpēc kaut ko nevar vai nevajag, tā vietā, lai atrastu 1-2 risinājumus problēmai. Tagad būs jauna koalīcija, ministri, bet man ir bažas par Lemberga ZZS un sociālistu “Progresīvie” valdību,” uzsver G.Eglītis.

Svarīgi saglabāt 7.- 9.klasi laukos

Esot Gulbenē un redzot, kas paveikts, G.Eglītim ir labs iespaids.

“Ir lietas, ko esam te palīdzējuši realizēt. Kad Tālis Linkaits (JKP) bija satiksmes ministrs, daudzi ceļi, kas iet ārā no Gulbenes, tika salaboti. Daudz kas ir izdarīts pēdējo četru, piecu gadu laikā. Tas lielā mērā pateicoties Tālim Linkaitam. Arī Brīvības ielas posmam Gulbenē, kas bija sliktā stāvoklī, mēs ar Tāli palīdzējām atrast finansējumu, lai to salabotu. Arī Šķieneru ceļam ir virzība: drīz būs tehniskais projekts, nākamgad plānota rekonstrukcija. Tikai problēma ir ar gājēju celiņa izbūvi. Bija paredzēts kopējais projekts gan ceļam, gan gājēju celiņam, izstrādāts projektēšanas uzdevums, bet šobrīd projekta apjoms ir samazināts. Tomēr Gulbenes novada pašvaldība ir apņēmusies izstrādāt gājēju ietves projektu par pašvaldības līdzekļiem,” stāsta G.Eglītis un turpina, ka Guna Švika ir bieži Rīgā, risinot ministrijās dažādus pašvaldības finanšu, veselības, izglītības jautājumus.

“Izglītības sakarā ir svarīgi saglabāt 7.- 9.klasi laukos, jo tas nodrošina apdzīvotību. Es domāju, ka par to būs jācīnās, jo nevar pieiet tikai matemātiski, kā to dara Izglītības un zinātnes ministrija. Tas, ko mēs redzam – tajās vietās, kur tiek slēgtas lauku skolas, lēnām nomirst arī pārējā dzīve. Cilvēki neveido tur ģimenes, notiek iztukšošanās reģionos. Piemēram, Lizuma pamatskola ir spēcīga un laba skola laukos. 7.-9.klasei ir jāpaliek, un es domāju – par to cīnīsies visi,” saka G.Eglītis.

Jāatgādina, ka tieši JKP vadītajā Izglītības un zinātnes ministrijā tika pieņemts vēsturiskais lēmums ar šā gada septembri sākt pāreju uz izglītību tikai valsts valodā, ko politiķi līdz tam nevarēja 30 gadus sakārtot. JKP arī uzskata, ka nevajag krievu valodu skolās kā otro svešvalodu, jāmāca labāk vācu, poļu, angļu un citas Eiropas valodas. “Mācoties krievu valodu, sanāk “pieķert” arī krievisko mentalitāti, domāšanu, – mums to nevajag”, saka G.Eglītis.

Saeima 14.septembrī galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem noteiktos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem par diviem gadiem pagarināt termiņu, kādā jānokārto valsts valodas pārbaude pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Tas attieksies uz tiem Krievijas pilsoņiem, kuri jau centušies pārbaudi nokārtot. “Mūsu partijas nostāja – ja neesi latviešu valodu iemācījies 30 gadu laikā, kāpēc auklēties! Tagad vēl divus gadus gaidīs brīnumus. Valsts valoda ir jāmāk!”

Valstī prasās lielāks uzrāviens

“Par Gulbenes novadu man ir labs iespaids. Svarīgas ir darbavietas, un jums ir SIA “Avoti”, kas ir milzu vietējās ekonomikas dzinējs. Tas dod darba vietas un labus ienākumus ģimenēm. Redzam, ka dzīvojamais fonds ir problēma: te nevar tik viegli nopirkt dzīvokļus, cenas augstas. Zinu, ka Gulbenes novada pašvaldība plāno ar Eiropas naudas atbalstu būvēt jaunu daudzdzīvokļu īres namu. Gulbenē plānojas arī sociālo dzīvokļu remonti. Prieks, ka pašvaldība atbalsta seniorus. Senioriem ir piešķirtas pastāvīgas telpas, un tuvākajos gados paredzēts sakārtot visu ēku, jo pašvaldība nomā telpas arī Sarkanajam Krustam. Pašvaldība atbalsta seniorus arī ar transportu, notiek dažādas aktivitātes. Domāju, ka pensionāri te var labi justies. Pie jums ir rosīgi,” novērojis G.Eglītis.

Viņš zina, ka arī gulbeniešus ļoti satrauc augošās cenas un dzīvošanas izmaksas. Pagājušajā sezonā cilvēki varēja rēķināties ar energoresursu izmaksu kompensāciju. “Kompensāciju mehānisms – tas bija viens no maniem labklājības ministra darbiem. Tagad koalīcija neko nav pateikusi, ka kaut ko kompensēs, un konts cilvēkiem ātri tukšojas. Kopumā valstī prasās lielāks uzrāviens,” uzsver G.Eglītis.

Pie dzīves dārdzības viņš kā lielu problēmu min monopolus, kas mūsu valstī netiek kontrolēti.

““Latvenergo”, “Sadales tīkls”, kuri tikai iesniedz tarifu, un to apstiprina, atkal iesniedz tarifu, un atkal apstiprina. Tur daudz ko var darīt, jo tie ir valsts uzņēmumi. Vēl viena problēma ir lielie tirgotāji “Rimi”, “Maxima” – no valsts puses būtu daudz agresīvāk jāskatās uzcenojumi, cik tirgotāji uzliek precēm. Tas ir darbs Konkurences padomei – kādreiz “uzsist” pa pirkstiem vai uzlikt sodu lielajiem tirgotājiem, lai tik neadekvāti neceļ cenas. Un problēma ir tajā, ka vietējais Latvijas produktu ražotājs saņem tikai mazumiņu no lielās preces cenas veikalā,” saka G.Eglītis.

Uzziņa

JKP mērķis ir Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas republikas attīstība, balstoties uz šādām mūsdienīga konservatīvisma pamatvērtībām:

• 1918.gada 18.novembra republika,
• latviski runājoša nācija,
• demokrātija un tiesiskums,
• ģimenes vērtības,
• valsts labklājība,
• ģeopolitiskā piederība Rietumiem.