LETA
Pasaulē otra lieliskākā, militāri spēcīgākā un brīvākā valsts tūlīt pēc Krievijas ir Ziemeļkoreja – tieši ar tādu patosu visu aizvadīto nedēļu skanēja ideoloģiskie vēstījumi Kremļa propagandas raidījumos, vēstot par Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna vizīti Krievijā.
Līdztekus propagandisti plaši atspoguļoja Austrumu ekonomikas forumu Vladivostokā, pievēršoties skrupulozam Krievijas prezidenta Vladimira Putina runas atspoguļojumam. Putina runas rezumējums vienā teikumā: Krievija ir miermīlīga valsts, pret kuru karo Rietumi, lai to iznīcinātu, Krievija jebkurā laikā ir gatava sarunām par karadarbības pārtraukšanu Ukrainā, ja vien tiek ņemtas vērā tās intereses, taču ASV Ukrainai neļauj pārtraukt karot.
Savukārt zīmīgs pagājušās nedēļas notikums, par kuru Kremļa televīzijas klusēja, ir 11.septembrī Rīgā notikusī Latvijas un Eiropas Padomes organizētā augsta līmeņa neformālā tieslietu ministru sanāksme, kuras laikā tika lemts par tālākajiem soļiem, lai nodrošinātu Krievijas atbildību par pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā. Acīmredzot ideoloģiskās frontes cīnītāji izlēma, ka šis temats ir pārāk sensitīvs un var lieki satraukt sabiedrību, tādēļ tas netika izmantots, lai kliegtu par Eiropu pārņēmušo nacismu un rusofobiju.
Tomēr šādi kliedzieni atskanēja par daudz drošāku tēmu, kurai ir garantēts teju simtprocentīgs sabiedrības atbalsts – proti, apvainojumi nacismā atskanēja saistībā ar Eiropas Komisijas aizliegumu Eiropas Savienībā iebraukt ar Krievijā reģistrētām automašīnām. Tika atskaņoti jau sen dzirdētie izteikumi, ka krievi uz Eiropu dodas nevis ar automašīnām, bet tankiem.
Tāpat nedz propagandas raidījumos, nedz ziņās netika pieminēti naktī uz 13.septembri Ukrainas veiktie raķešu uzlidojumi Krievijas kuģu remonta bāzei okupētajā Krimā.
Kima Čenuna un Putina draudzība
Kolektīvs ideoloģiskais orgasms – tā visprecīzāk var raksturot propagandistu sajūsminātos vēstījumus par Ziemeļkorejas līdera vizīti Krievijā. Izrādās, Ziemeļkoreja ekonomiski ir ļoti attīstīta valsts, kas ir nosargājusi savu suverenitāti no Rietumu virskundzības, un visas ANO noteiktās sankcijas, par kurām cita starpā nobalsoja arī Krievija, neesot vairs mūsdienu situācijai atbilstošas. Krievija un Ziemeļkoreja attīstīšot ne tikai ekonomisku, bet arī militāru sadarbību. Propagandisti skrupulozi uzskaitīja, kāda ir Ziemeļkorejas militārā kapacitāte, un uzsvēra, ka šī ir vienīgā valsts, kas spēj dot kodoltriecienu ASV.
Raidījuma “60 minūtes” vadītāja Olga Skabejeva sajūsmināti uzsvēra, ka daļa Ziemeļkorejas ieroču jau drīzumā varētu nonākt Ukrainā un atbilstoši savai izpratnei par labu humoru pajokoja, ka pirmie Ziemeļkorejas ieroči jau ir oficiāli ieradušies Krievijā, jo Kims Čenuns Putinam uzdāvināja medību karabīni.
Savukārt par ANO sankcijām saistībā ar Ziemeļkorejas ieroču piegādi propagandisti sarkastiski pauda, ka Putina un Čenuna reakcija būšot vienkārša: paldies par jūsu viedokli. Kremļa ideologi arī klāstīja, ka Ziemeļkoreja starptautiskā izolācijā esot nokļuvusi un pret to sankcijas noteiktas nevis tāpēc, ka tā pārkāpj starptautiskos likumus, bet gan tāpēc, ka tā stingri aizstāv savu suverenitāti un nevēlas pakļauties ASV spiedienam un kļūt par tās marioneti.
Bēdīgi slavenais propagandists Dmitrijs Kiseļovs, tāpat kā Krievijas domes deputāts un atvaļinātais ģenerālis Andrejs Guruļovs, uzsvēra, ka kara laikā, kad Rietumi karo pret Krieviju, lai to iznīcinātu, un ir izjaukta visa pēc Otrā pasaules kara iedibinātā starptautiskā kārtība, Krievijai nekādas ANO sankcijas neesot saistošas, jo šī organizācija ir sevi diskreditējusi tādēļ, ka nav nosodījusi Ukrainas “kara noziegumus”. Kiseļovs pilnīgā mafijas un bandītu stilā arī pauda, ka Krievijai nevajag ievērot tādus starptautiskos noteikumus, kas ir vērsti pret to un nāk Krievijai par sliktu. Proti, ja likums kādam neļauj darīt to, ko tas vēlas, tad likums ir slikts un to drīkst neievērot.
Protams, neizpalika arī vēsturiskās atsauces, ka kopš abu Koreju kara Ziemeļkoreja un Krievija ir nešķiramas sabiedrotās un plaši tika citēts Čenuna no lapiņas nolasītais, ka Ziemeļkoreja atbalsta Krieviju tās “svētajā” karā.
Tikmēr Rietumvalstis ir visnotaļ nobažījušās par abu diktatorisko valstu sadarbību. “Aizvien siltākās militārās attiecības starp Ziemeļkoreju un Krieviju ir radījušas bažas Amerikas Savienotajās Valstīs un to sabiedrotajos, jo īpaši, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un Ziemeļkorejas progresu raķešu un kodolieroču attīstībā,” raksta “Deutsche Welle”.
Savukārt “The New York Times” norāda, ka šādas militāras apmaiņas perspektīva Vašingtonai rada dubultu izaicinājumu: konvencionālie ieroči no Ziemeļkorejas varētu palīdzēt Maskavai paildzināt iebrukumu Ukrainā, savukārt tehniskā palīdzība no Krievijas paplašinātu Ziemeļkorejas kodoldraudus pret ASV un tās sabiedrotajiem reģionā – Dienvidkoreju un Japānu.
Putina vēstījumi Vladivostokas forumā
Krievijas prezidenta runa Austrumu ekonomiskajā forumā Vladivostokā bija bez īpašiem pārsteigumiem, pilnībā paredzama, izņemot vienu niansi. Putins personīgi, apgalvojot, ka viņa teiktais ir “balta patiesība”, apvainoja Lielbritānijas speciālos dienestus, ka tie palīdzot sagatavot ukraiņu “diversantus” teroristisku darbību veikšanai Krievijā. Putins apgalvoja, ka krievi esot notvēruši vienu šādu diversantu grupu, kas gatavojusies spridzināt Krievijas atomelektrostacijas. Noķertie ukraiņu “diversanti” esot apgalvojuši, ka viņus apmācījuši briti.
Par šiem izteikumiem rakstīja teju visa britu prese un apgalvoja, ka tās ir viltus ziņas, kuras kategoriski noliedz Lielbritānijas augstākās amatpersonas. Britu prese arī uzsvēra, ka Putins nav minējis nekādus pierādījumus šādiem apgalvojumiem, izņemot to, ka tie ir “balta patiesība”.
Savā runā un intervijās Putins uzsvēra, cik ļoti strauji attīstās Krievijas ekonomika un to vispār neietekmējot Rietumu sankcijas, kas primāri sitot pa eiropiešiem. Tāpat Krievijas prezidents norādīja, ka ir gatavs sarunām ar Ukrainu, ja tā būs ar mieru “dejot tango, kur nepieciešami divi dejotāji, nevis lēkt kazačoku viena pati”. Vienlaikus Putins uzsvēra, ka ASV nekad neļaušot Ukrainai iet uz miera sarunām ar Krieviju, jo ASV pret to grib karot “līdz pēdējam ukrainim”.
Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks par šādiem Putina izteikumiem sociālajos tīklos rakstīja: “Kad kāda no Krievijas amatpersonām, tostarp Putins, atkal uzsāk nepatiesu sarunu par “miera pārrunām”, lūdzu, nereaģējiet uz to. Nepavisam. Nedzīvojiet ilūzijās, ka pašreizējā Krievija ir spējīga kaut kādā veidā noslēgt vienošanos. Neļaujiet sevi maldināt vēlreiz. Putins pats nerunā par sarunām klasiskajā izpratnē, bet tikai par vienu no trim scenārijiem. Pirmkārt: izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā kapitulē un mēs iesaldētu konfliktu. Ja tieša “padošanās” neizdodas, tad otrs scenārijs: nodrošiniet mums darbības pauzi, lai mēs varam apbruņoties ar izstumto valstu palīdzību un turpinātu slepkavot ukraiņus. Ja arī tas neizdodas, tad trešais scenārijs: tikai neļaujiet mums zaudēt, pretējā gadījumā mēs piedzīvosim transformācijas revolūciju. Neļaujiet mums zaudēt seju… Tas viss ir ļoti primitīvi, paredzami un banāli, ja runājam par Krievijas plāniem. Tātad vēlreiz – dzīvojiet bez ilūzijām, neklausiet Krieviju, nepievērsiet uzmanību “kolektīvā Putina” genociodālajām vēlmēm”.
Rietumu prese arī pievērsa uzmanību Putina izteikumiem par bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu un multimiljardieri Īlonu Masku. Proti, Putins un viņam paklausīgais propagandistu koris ar papagaiļu centību klāsta, ka pret bijušo prezidentu Trampu ierosinātās krimināllietas esot pierādījums tam, ka Amerika nav tiesiska valsts un tur tiek vajāti politiskie sāncenši.
“Tas ir diezgan interesants Krievijas prezidenta izteikums, kuram ir ieradums nerimstoši apspiest savus politiskos oponentus, tostarp opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju, kurš jau ilgstoši atrodas Krievijas stingrā režīma cietumā. Interesanti, ka Tramps, izmantoja līdzīgu nostāju, lai sevi aizstāvētu pēc tam, kad viņu apsūdzēja par centieniem atcelt 2020.gada ASV vēlēšanu rezultātus. Apsūdzību viņš nosauca par “politiskā oponenta vajāšanu”,” raksta ietekmīgais izdevums “politico.eu”.
Savukārt par Putina slavas dziesmām Maskam “politico.eu” raksta, ka pēdējā gada laikā augsta ranga Ukrainas amatpersonas kritizēja Masku par to, ka viņš laiku pa laikam ir ierobežojis piekļuvi savam satelītinterneta pakalpojumam “Starlink”, uz kuru Ukrainas armija paļaujas savās operācijās, un tas varētu būt viens no Putina apbrīnas iemesliem.
Noliedz ukraiņu panākumus
Neraugoties uz to, ka Ukrainas Bruņotie spēki aizvadītajā nedēļā no Krievijas okupācijas atbrīvojuši 7,2 kvadrātkilometrus teritorijas, un kopš pretuzbrukuma sākuma Bahmutas virzienā atbrīvots 51 kvadrātkilometrs teritorijas, bet valsts dienvidos – vairāk nekā 260 kvadrātkilometri teritorijas, Putins Vladivostokā vairākkārt uzsvēra, ka ukraiņu pretuzbrukumam rezultātu nav un tas ir izgāzies.
Visi Kremļa angažētie militārie eksperti pauda, ka ukraiņu zaudējumi esot “šausminoši”, nebilstot ne vārda par to, ka saskaņā ar Ukrainas armijas ģenerālštāba ziņām Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 17.septembrim sasnieguši 272 320 karavīrus. Kara korespondenti vēl joprojām spītīgi turas pie saviem nepatiesajiem apgalvojumiem, ka ukraiņiem nav izdevies pārraut pat pirmo krievu aizsardzības līniju un Robotines ciems tā arī neesot atbrīvots.
Tikmēr domnīca “ASV Kara pētījumu institūts” (ISW) 17.septembrī ziņoja, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Ukrainas trīs mēnešu pretuzbrukums pārrāva pirmo no Krievijas aizsardzības līnijām dienvidos, ieņēma Robotines ciemu un guva panākumus ceļā uz Tokmaku, svarīgu pilsētu Melitopoles virzienā.
Acīmredzamie, bet joprojām ierobežotie panākumi, ko Ukraina ir guvusi dienvidos un ap Bahmutu, ir bijuši ievērojami, ņemot vērā faktu, ka Ukraina nav saņēmusi no Rietumiem progresīvākos ieročus, no kuriem atkarīga pretuzbrukuma gaita.
