Jo vairāk sekoju līdzi valdības vīru izteikumiem televīzijas pārraidēs, arvien vairāk dusmojos, jo nekur tālāk par skaistām runām neesam tikuši visu šo deviņu mēnešu laikā.
Droši vien nepateikšu neko jaunu, bet saprotu, ka neko vairāk neesam valdībā ievēlējuši, kā vien politiķus, kuri prot skaisti izskatīties un izteikties, vedot līdzi savas ideoloģijas pavadā vienkāršo tautu, kura tic vārdiem “tik pacieties, labāki būs!”.
“Mums ir savs nākotnes redzējums, mēs pie tā strādājam,” augsti paceltu galvu norāda ekonomikas ministrs Einars Repše. Tikai cilvēkiem no šī apgalvojuma labāk nekļūst, jo labākas nākotnes redzējumam ministram nav, toties tautai šis nākotnes redzējums ir gaužām bēdīgs. Kompetenta VID speciāliste kaut ko cenšas stāstīt par gaidāmo nekustamā īpašuma nodokli, kadastrālām vērtībām, minot procentus un koeficientus, bet, ja jau pat cilvēkam, kuram matemātika nav sveša, no tā nekas nav skaidrs, kur tad vēl pensionāram, kurš dzīvo bailēs un pārmetumos, ka darba mūžā ticis pie maza dzīvoklīša!
Mums ir politiķi, bet nav neviena īsta vadoņa, kuram cilvēki ticētu un sekotu. Nav ekonomiski domājoša politiķa, ir tikai griezēji, kuri vienkāršās tautas maizes riecienu griež arvien mazāku, uzskatot, ka latvieši ir kūtra tauta, kas daudz jau pacietusi, gan pacietīs vēl. Toties tad, kad cilvēki Bauskā nobloķē abus tiltus, sūta pret tautu specvienības. Tas liecina par attieksmi, cik vērti esam politiķu acīs.
Dombrovskis pauž, ka no protestiem valstij naudas vairāk nebūs. Jā, iespējams, nebūs, bet tikai tā mūs kāds sadzird pat tad, ja izliekas nedzirdam.
