Pedagogi uzskata, ka no tā ārkārtīgi cietīs izglītības kvalitāte
Cilvēks valstī ir zudis
Rasma Vanaga, interešu izglītības metodiķe
Tas nav normāli! Mēs runājam par izglītības kvalitāti, bet šie vārdi ir ciniski, jo praktiski nekādas kvalitātes un efektivitātes nevar būt. Šobrīd skolotāji vēl dzīvo nelielā eiforijā, bet tad, kad pienāks 5.oktobris un saņemsim algu, sapratīsim, kur mēs esam nolikti.
Viss tiek bāzēts uz to, ka nav veikta skolu reforma, bet tajā pašā laikā nav autobusu, ceļi ir nesakārtoti. Par ko te vispār runāt! Cilvēks mūsu valstī ir pazudis, viņš mūsu valstī nav nekas! Vai tas ir normāli, ja SVF dod vienus, bet mums – otrus skaitļus? Cilvēkiem neviens nestāsta patiesību! Valdība, maskējoties aiz vārda “reforma”, pilnībā grib sagraut izglītības sistēmu.
Bērniem jau sešos rītā ir jāceļas, lai viņš tiktu uz autobusu, ar ko nokļūt skolā.
Pa šiem gadiem esam bijuši neskaitāmās akcijās, esam rakstījuši simtiem vēstuļu, norādot, ka kategoriski nedrīkst samazināt finansējumu izglītībai un zinātnei, bet nekas netiek sadzirdēts. Acīmredzot mūsu valstij ir vajadzīgi neizglītoti cilvēki. Ja tagad tik daudz skolotāju paliek bez darba, tad kāpēc vajag uzņemt tik daudz studentu izglītības programmās, apzinoties, ka viņiem nebūs darba?
Cilvēki dodas projām no valsts. Tas nozīmē, ka mēs neesam vajadzīgi. Mūsu nacionālo vērtību, kas starptautiskajā telpā būtu mūsu priekšrocības, nav. Tās tiek sagrautas kaut vai ar mūzikas un mākslas skolu likvidāciju.
Mūsu bērni un mazbērni vēl četrdesmit gadus maksās valsts parādus, bet nekas netiek darīts, lai atbalstītu tautsaimniecību, lai ļautu cilvēkiem strādāt.
Ko deva mūsu akcija 1.septembrī, ja neviens no valdības neiznāca aprunāties!
Veido “indiāņu rezervātus”
Svetlana Ziepniece, Tirzas pamatskolas direktore
Saprotu tikai vienu, ka mūsu valdība šobrīd vēlas laukos izveidot “indiāņu rezervātus”. Tam, kas šobrīd notiek, es nerodu citu izskaidrojumu. Tas ir skaidrāks par skaidru, ka Latvijas lauki paliks tukši. Domājot par notiekošo, es pat nespēju dusmoties. Man ir ārkārtīgi skumīgi, jo, manuprāt, politika pati par sevi ir ļoti necaurredzīga. Var jau saprast, ka trūkst naudas un vēl daudz kā cita, bet atbalstīt tikai pilsētu attīstību un pilnībā iznīcināt laukus nav pareizi.
Skolotāji, droši vien, vēl kādu laiku turēsies uz patriotisma, bet patriotisms nevar pastāvēt mūžīgi. Kāda var būt izglītības kvalitāte, ja izglītības process nenotiek pēc pilnas programmas? Programma jau būs, bet nebūs visa pārējā, kas ar to saistīts.
Šobrīd izskan, manuprāt, absolūti nepamatots Izglītības ministrijas apgalvojums, ka izglītības kvalitāte ir tikai lielos izglītības “kombinātos”, ka mazas skolas nespēj nodrošināt pietiekamu izglītības kvalitāti. Tam es absolūti nepiekrītu! Vajadzētu kādam tomēr papētīt vidusskolu absolventu veiksmes, kā arī to, no kādām pamatskolām viņi ir atnākuši uz vidusskolu. Liela daļa absolventu pamatizglītību ir ieguvuši lauku skolās.
Protams, ka šobrīd mēs “velkam deķi” katrs uz savu pusi. Iespējams, ka pilsētas izglītības iestādes notiekošo argumentē citādāk, bet mēs diemžēl esam pārāk maza valsts, tāpēc mums ir jādomā, kas notiek laukos. Par laukiem var nedomāt tikai lielās valstis. Lauku iedzīvotāji un tajā skaitā arī skolas mazās valstīs vienmēr tiek dotētas.
Valdībā – netalantīgi cilvēki
Laima Braše, Rankas pamatskolas direktore
Tas ir ārkārtīgi negodīgi attiecībā pret skolotāju! Valdība daudz ko saka, bet nepasaka visu līdz galam. Mēs vēl nezinām, kādi zemūdens akmeņi sagaida skolotājus. Es uzskatu, ka mūsu valdībā strādā ļoti netalantīgi cilvēki, kuri to vien dara, kā biedē iedzīvotājus.
Visi cilvēki ir neziņā un jūtas nomākti, jo neviens nevar pateikt, kad reiz būs gaisma tuneļa galā. Nav neviena nāciju mobilizējoša politiķa, kurš mudinātu saņemties, sakot, ka tagad ir slikti, bet noteikti būs labāk. Diemžēl neviens neko nezina, tikai kā bada dzeguzes atkārto, ka būs slikti un vēl daudz sliktāk.
Skolotājs arī ir tikai cilvēks. Cik tad ilgi var dzīvot tādā neziņā un nomāktībā? Mēs visi saprotam, ka ir slikti. Nu, labi, vienu, divus, trīs, četrus gadus, bet kas tad pēc tam mainīsies? Kurš mums to šodien ir pateicis? Neviens.
Par kādu izglītības kvalitāti varam runāt, ja jau šobrīd skolotāji strādā uz entuziasma, bet, cik ilgi? Jau šobrīd redzu, ka skolotāji pēc vasaras brīvdienām nav atpūtušies. Ja augusta beigās mans skolotājs saka, ka no visa notiekošā ir noguris, tas nozīmē, ka skolotāji neredz perspektīvu. Es varu viņus kaut kā censties uzmundrināt, bet tie ir tikai vārdi, kam neseko materiāls segums. Es neko nevaru saviem skolotājiem solīt.
Skolotājiem ir ļoti liela atbildība, bet viņi tiek ierindoti maznodrošināto skaitā. Skolotājiem ir arī morāls trieciens, ka viņi vairs daudz ko nevar atļauties. Ja tāds – nomākts cilvēks – stājas klases priekšā, ja viņš nemitīgi domā, kā dzīvot rītdien, tad tur nekas nevar būt labs. Valdība neprot strādāt ar cilvēkiem!
