Rīga, 16.sept., LETA. Atteikšanās no pēcapmaksas būvmateriālu tirdzniecībā būtiski traucēs attīstīties būvniecības nozarei un var pat radīt būvmateriālu deficītu, aģentūrai LETA atzina apjautātie būvnieki.
LETA jau ziņoja, ka būvmateriālu tirgotāji uzņēmējiem sola vairs nepiedāvāt pēcmaksu, jo, sākoties saimnieciskajai krīzei, vairāki maksātnespējīgo uzņēmumu īpašnieki tirgotājiem palikuši parādā ievērojamas summas.
“Viennozīmīgi, ja materiālu tirgotāji pārtrauks dot produkciju, kā tas bijis līdz šim, to varam vērtēt kā ļoti traucējošu faktoru būvniecības nozarei kopumā. Šāds solis krasi pasliktinās katra godīgā būvuzņēmuma naudas plūsmu,” aģentūrai LETA uzsvēra AS “RBSSKALS” Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta vadītājs Edgars Briedis.
Pēc Brieža teiktā, konkrēti bibliotēkas projektā saskaņā ar noslēgto līgumu pasūtītājs par paveiktajiem darbiem – jau iestrādātajiem materiāliem, mehānismiem un darba algām – maksā būtībā pēc diviem mēnešiem. Faktiski tas sanāk pēc trīs mēnešiem no materiālu iestrādes. “Ir dzirdēts par vairākiem uzņēmumiem, kam ir pieteikta maksātnespēja, bet uzņēmuma vadītāji, nodibinot jaunus uzņēmumus, pat būtiski nemainot nosaukumus, turpina darboties tajā pašā sfērā, izmantojot esošās likumdošanas nepilnības.”
“Ja runājam par tirgu kopumā, tad šāda tendence ir un tā tikai ar laiku pieaugs, tomēr šo paziņojumu nevar attiecināt uz visiem būvmateriālu tirgotājiem. Šīs sfēras uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu, tai skaitā ar skandināvu, kreditēšana no skandināvu banku puses turpinās. Tie tirgotāji, kuriem ir savi apgrozāmie līdzekļi, kļuvuši piesardzīgāki attiecībā uz jauniem klientiem, bet par pilnīgu atlikto maksājumu izzušanu runāt ir pāragri,” norādīja Briedis.
Būvkompānijas “Latvijas Energoceltnieks” (LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis atzina, ka priekšapmaksas principa ieviešana nenoliedzami ietekmēs būvniecības procesu un objektu realizācija tiks apgrūtināta.
“Vērtējot no šī brīža pozīcijām, jau tuvā nākotnē, samazinoties būvmateriālu importam, varam piedzīvot jaunu būvmateriālu deficīta vilni – vairumā gadījumu prece tiks pasūtīta tikai pēc priekšapmaksas veikšanas, tirgotāji realizēs konkrēta pasūtījuma izpildi un materiālu uzkrājumi netiks veidoti,” skaidroja Asars-Asarovskis.
“Turklāt pēc priekšapmaksas ieviešanas cenas precēm, visticamāk, nesamazināsies, bet paliks iepriekšējā līmenī. Jau jūlijā būvmateriālu segmentā iezīmējās cenu kāpums par 0,6%, un, iespējams, cenas arī turpmāk varētu kāpt, kas nenoliedzami atstās ietekmi uz kopējām būvniecības izmaksām. Turklāt, ja līdz šim būvmateriālu tirgotāji bija tie, kas uzņēmās kreditēšanas funkcijas, jo saviem klientiem piedāvāja preci ar pēcapmaksu, tad tagad šī funkcija pāries uz celtnieku pleciem, kas neapšaubāmi palielinās piedāvājuma cenu, jo būs jāpiesaista papildu finansējums,” sacīja uzņēmējs.
Asars-Asarovskis norādīja – no vienas puses būvmateriālu tirgotāju solis esot saprotams, tā ir iespēja finanšu riska mazināšanai, tāpat arī tirgotāji sastopas ar spiedienu no ārvalstu piegādātājiem, kam, ņemot vērā valstī notiekošo, ir zema uzticamība Latvijas tirgum kopumā un tiek izvirzīti jauni nosacījumi. Taču šobrīd svarīgākais ir atjaunot uzticību savstarpējiem maksājumiem, un, notiekot loģiskam tirgus attīrīšanās procesam gan būvmateriālu tirgotāju, gan būvnieku vidū un paliekot nopietniem ilgtermiņa spēlētājiem, būs iespējams rast konstruktīvus tālākās sadarbības principus.
Savukārt būvuzņēmējs Valdis Kalnozols aģentūrai LETA norādīja, ka “nav runa par godīgiem vai negodīgiem uzņēmējiem”. Cēloņi daudziem maksātnespējas gadījumiem Latvijā neesot uzņēmēju negodprātība, bet gan krīze nekustamā īpašuma biznesā, pasūtītāja nenorēķināšanās ar uzņēmēju, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku nepārdomāta rīcība, uzņēmuma darbinieku negodprātīga rīcība, apgrozāmo līdzekļu trūkums, konkurences cīņa, izmantojot Latvijas likumdošanas spraugas, bankas atteikums kredītlīnijai un tā tālāk.
“Arī būvmateriālu tirgotāji kļūst maksātnespējīgi nevis tāpēc, ka viņi ir negodīgi, bet aiz tiem pašiem iepriekš minētiem cēloņiem. Tas, ka uzņēmējam ir apgrozāmie līdzekļi, ar kuriem norēķināties, nenozīmē, ka viņš ir godprātīgs,” teica Kalnozols.
Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācijas izpilddirektore Inese Vaivade iepriekš skaidroja, ka līdz šim būvmateriālu tirgotāji uzņēmās funkcijas, kas līdzinās bankām, jo saviem klientiem piedāvāja preces ar pēcmaksu, faktiski kreditējot būvniecības nozari. Sākoties saimnieciskajai krīzei, vairāki
maksātnespējīgo uzņēmumu īpašnieki tirgotājiem palikuši parādā ievērojamas summas, bet tas viņiem netraucē nodibināt jaunus uzņēmumus un turpināt darbību, tostarp piedaloties dažādos valsts iepirkumu konkursos.
Vaivade norādīja, ka, neskatoties uz nozarē notikušo dziļo kritumu un krīzi, šogad Ekonomikas ministrijā būvkomersantu reģistrā vien reģistrēti 587 jauni komersanti. Šādā situācijā tirgotāji esot spiesti prasīt būvniekiem pilnu priekšapmaksu.
“Uzņēmumi, kas vairāk nekā desmit gadus ir maksājuši visus nodokļus un nav nelegāli nodarbinājuši strādājošos, tagad ir vairāk apdraudēti nekā jebkad. Savukārt tie, kas vienmēr izvairījušies no nodokļu nomaksas un maksājuši algas aploksnēs, tagad izmanto savas iemaņas, lai noturētos tirgū ar jebkādām metodēm,” norāda būvmateriālu tirgotāji.
Patlaban stabilākās pozīcijas esot tiem būvmateriālu tirdzniecības uzņēmumiem, kuri izaugsmes periodā izvērtēja riskus, kuriem ir mātesuzņēmumu atbalsts un kuriem ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar bankām. Ņemot vērā Latvijas zemo starptautisko kredītreitingu, lielākie ārvalstu piegādātāji arvien biežāk pieprasa priekšapmaksu no Latvijas tirgotājiem. “Lielā parādnieku skaita dēļ tirgotāju naudas plūsma ir apdraudēta, un tie apsver iespēju pilnībā atteikties no pēcmaksas piedāvāšanas vietējiem uzņēmējiem, lai nenonāktu situācijā, kad nav līdzekļu darbinieku algām un rēķinu apmaksai,” situāciju skaidro asociācija.
“Nesakārtotā valsts politika un Latvijas kritiskais kredītreitings apdraud tos būvmateriālu tirgotājus, kas vienmēr godīgi maksājuši nodokļus un ievērojuši visas likumu normas,” secina Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācijas viceprezidents Guntis Sokolovskis.
“Dānijas uzņēmums “Sanistal” 15 gadus darbojies Latvijas tirgū, godīgi maksājis visus nodokļus un atbalstījis valsts izaugsmi. Tagad mūsu pieredze, inženieru zināšanas un investīcijas vairs nav vajadzīgas, jo atbalstu valsts iepirkumos gūst tie, kas piedāvā jebko, ka tikai par zemāko cenu,” uzsver Sokolovskis, norādot, ka valsts iepirkumos uzvar tādi uzņēmēji, kas piedāvā būvniecības pakalpojumus un būvmateriālus par viszemāko cenu, bet, veicot iepirkumus, neviens neskatās uz piedāvāto risinājumu kvalitāti un atbilstību tehniskajiem parametriem no inženiertehniskā viedokļa.
“Valdība tā vietā, lai būvniecības nozarē risinātu nelegālās nodarbinātības problēmu, ierobežotu negodīgu konkurenci, pilnveidotu iepirkumu procesu, sakārtotu būvkomersantu reģistru un būvobjektu ekspertīzes, 2009.gadā ir spējusi tik vien kā likvidēt Valsts būvinspekciju. Turklāt tas noticis pēc tam, kad būvniecības nozares uzņēmēju apvienības iesniegušas savus priekšlikumus minēto jautājumu sakārtošanai,” uzsver LBTA.
LBTA apvieno 34 Latvijas tirgotājus, un to kopējais gada apgrozījums sasniedz ap 386 miljoniem latu.
