Rīga, 21.sept., LETA. Valdības ārkārtas sēdē šodien tā arī netika uzsākta diskusija par nākamā gada valsts budžetu, un valdība darbu turpinās rītdienas, 22.septembra, sēdē.
Finanšu ministrija (FM) šodienas sēdē atbilstoši sestdien nolemtajam bija sagatavojusi konkrētus izdevumu samazinājuma priekšlikumus, bet ministri ar šo informāciju nebija iepazinušies, tādēļ tika nolemts, ka šis jautājums tiks skatīts rīt, 22.septembrī, valdības sēdē.
Pēc satiksmes ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) teiktā, šodien diskutēts par finansējumu valsts funkcijām, kā arī “parādījusies diskusija par dažu funkciju mazāku vai lielāku ievainojamību”. Līdz ar to par šīm atsevišķajām funkcijām atbildīgo ministriju pārstāvji diskutēs ar FM ekspertiem, lai jau rīt ar budžetu saistītos jautājumus varētu skatīt valdības sēdē.
Ne premjers Valdis Dombrovskis (JL), ne finanšu ministrs Einars Repše (JL) pie žurnālistiem neiznāca un savus komentārus nesniedza.
Valdības lēmumu žurnālistiem īsi komentēja Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds, kurš uzsvēra, ka ministriem vēl ir nepieciešams laiks, lai iepazītos ar saņemto informāciju. Vēl līdz šim vakaram visi ministri var sniegt priekšlikumus Finanšu ministrijai, kura rītdienas valdības sēdē no jauna virzīs savu redzējumu izdevumu mazināšanai.
LETA jau ziņoja, ka valdība sestdienas ārkārtas sēdē vienojās par nepieciešamo izdevumu samazinājuma apjomu un prioritārajām nozarēm darbā pie nākamā gada valsts budžeta.
Valdības lēmums paredz, ka, lai veiktu budžeta deficīta samazinājumu par 500 miljoniem latu, tā izdevumi tiks mazināti par 275 miljoniem latu. Pēc Dombrovska teiktā, izdevumi 275 miljonu latu apmērā tiks mazināti, izvērtējot valsts funkcijas. Savukārt papildus ieņēmumus budžetā 49 miljonu latu apmērā nodrošināšot nodokļu izmaiņas, ko pamatā nodrošināšot iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes paplašināšana.
Savukārt atlikusī summa, kas nepieciešama kopējā deficīta apjoma samazinājumam, veidojas no valdības jau līdz šim pieņemtajiem lēmumiem un šā gada budžeta grozījumiem, uzvēra premjers.
Pēc premjera teiktā, šīs darbības arī nodrošinās 8,5% budžeta deficītu no iekšzemes kopprodukta.
Valdība arī nolēmusi, ka sociālā aizsardzība, veselība, izņemot nozares administratīvo aparātu, izglītība, kā arī sociālā kārtība un drošība būs tās prioritārās nozares, uz kurām tiks attiecināts mazāks finansējuma samazinājums.
Pretēju nostāju par nepieciešamajiem samazinājumiem žurnālistiem iepriekš pauda Repše, uzsverot, ka viņa ministrija joprojām uzskata, ka valdībai ir jāveic nākamā gada budžeta izdevumu samazinājums 450 miljonu latu apmērā. Noprotams, ka šodien ministru starpā bijušas plašas diskusijas un valdības gala lēmumā ieprotokolēts Finanšu ministrijas atšķirīgais viedoklis par nepieciešamā samazinājuma apjomiem.
Repše arī neizslēdza iespēju, ka valdībai tik un tā var nākties atgriezties pie šī 450 miljonu latu samazinājuma. Noteicošais šajā jautājumā varētu būt sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu, un, kā atzina Dombrovskis, iepriekš noslēgto vienošanos var dažādi interpretēt.
Kā ziņots, arī šo ceturtdien, 24.septembrī, plkst.9 notiks vēl viena valdības ārkārtas sēde budžeta izskatīšanai.
Nākamā gada valsts budžeta ieņēmumi tiek prognozēti par 351,1 miljonu latu mazāki nekā šogad.
Pēc FM prognozēm, šogad budžeta ieņēmumi būs 3,909 miljardi latu, kas veido 30,1% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt nākamā gada budžeta ieņēmumi tiek plānoti 3,671 miljarda latu apjomā, kas veidos 30,8% no IKP.
Ja šogad valsts pamatbudžetā no nodokļu ieņēmumiem tiek plānoti 1,670 miljardi latu, tad nākamgad nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti tikai 1,401 miljards latu. Savukārt, ja ārvalstu finanšu palīdzībā šogad plānots saņemt 525,5 miljonus latu, tad nākamgad – 776,3 miljonus latu.
Saskaņā ar grozījumiem 2009.gada valsts budžetā, Papildu saprašanās memorandu ar Eiropas Kopienu un Nodomu protokolu ar SVF, veidojot 2010.gada valsts budžetu, ir jāveic ieņēmumu palielināšana, izdevumu samazināšanu 500 miljonu latu apmērā, kā arī jānodrošina, lai valsts un pašvaldību kopbudžeta deficīts nepārsniegtu 8,5% no IKP atbilstoši EK metodoloģijai.
Pēc FM prognozēm, Latvijas IKP nākamgad būs 11,916 miljardi latu. Nākamgad ekonomikas kritums būs par 4%, savukārt patēriņa cenas samazināsies par 3,5%.
