Rīga, 29.sept., LETA. Valdība šodien balsojot neatbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un Konkurences padomes (KP) apvienošanu.
Balsojumu valdībā rosināja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), kurš uzsvēra, ka nevar atbalstīt šādu piedāvāto apvienošanas variantu, un aicināja ministrus šo lēmumu pieņemt balsojot. Par regulatora un KP iespējamu apvienošanu nobalsoja tikai “Jaunā laika” ministri un aizsardzības ministrs Imants Lieģis, atturējās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, bet pārējie ministri bija pret.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) žurnālistiem atzina, ka ministru vairākums šodien pierādījis nevēlēšanos veikt skaidras strukturālās reformas, kas paredz arī budžeta līdzekļu ietaupījumu. Tomēr vairākuma viedokli nākšoties respektēt.
Ministrs arī informēja, ka pēc šāda lēmuma viņš nākamā gada budžetā lūgs nodrošināt papildu finansējumu 400 000 latu apmērā KP darbības nodrošināšanai. Kā uzsvēra Kampars, iestāde līdz šim veikusi visus valdības uzstādītos izdevumu samazinājumus, taču ar patlaban plānoto finansējuma apjomu iestādes darbību nodrošināt neizdosies.
Jau ziņots, ka šodien valdība sēdē iepazinās ar Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā piedāvāja divus SPRK un KP apvienošanas variantus.
Kā liecina informatīvais ziņojums, pirmais variants paredz apvienot KP un SPRK un uz to bāzes izveidot jaunu institūciju, kā rezultātā abu iestāžu esošās funkcijas pārņemtu jaunā iestāde.
Savukārt otrs variants paredz likvidēt KP un tās funkcijas nodot regulatoram. Reorganizācijas rezultātā darbu turpinātu SPRK, bet tā pildītu arī papildu funkcijas – konkurences uzraudzību tikai regulējamās nozarēs, bet izmeklēšanas funkcijas konkurences tiesību ievērošanas jomā visās regulējamās nozarēs tiktu nodotas Ekonomikas policijas pārvaldei, bet lietu izskatīšanu Reklāmas likuma ievērošanā konkurences jomā nodrošinātu tiesa.
Tiek norādīts, ka pirmais reorganizācijas veids prasīs mazākus budžeta izdevumus – aptuveni 20 800 latus, jo nenotiek iestāžu likvidācija, bet otrajā variantā izmaksas varētu būt 50 250 lati.
Ministrija norāda, ka patlaban regulatora budžets ir 2 559 933 lati, bet KP – 748 222 lati. Attiecīgi abās iestādēs strādā 89 un 45 darbinieki. Ministrijas veiktās aplēses liecina, ka kopējais ietaupījums, apvienojot iestādes, iespējams aptuveni 18% robežās, tas ir aptuveni 603 000 latu no kopējā iestāžu budžeta.
Apvienojot iestādes, varētu ietaupīt uz atbalsta funkciju nodrošināšanas struktūrvienību apvienošanas, departamentu optimizēšanas, darba vietu skaita samazināšanās, kā arī telpu īres un apsaimniekošanas izmaksu ietaupījuma.
Tiek piedāvāts pēc reorganizācijas jauno iestādi veidot kā EM pārraudzībā esošu atvasinātu publisku personu, kas būtu neatkarīga funkciju pildīšanā un lēmumu pieņemšanā, vai arī kā Ministru kabineta pārraudzībā esošu atvasinātu publisku personu.
EM par piemērotāko risinājumu uzskata pirmo variantu, norādot, ka konkurences uzraudzība ir horizontāla joma – tā aptver ne tikai regulējamās nozares, bet visas tautsaimniecības nozares, tādēļ izmaiņas institūcijas darbībā būtu tik būtiskas, ka nepieciešams veidot arī jaunu lēmējinstitūciju – padomi – un jaunu izpildinstitūcijas struktūru.
Tāpat EM uzsver, ka Eiropas Savienības tiesību ievērošanas nodrošināšanai nepieciešama konkurences tiesību uzraugoša iestāde arī citās nozarēs, kuras nav SPRK kompetencē.
Ministrijas skatījumā, līdz ar KP un SPRK apvienošanu vienā iestādē vienlaikus var efektivizēt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmas darbību kopumā, jo šobrīd Latvijā sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkcijas veic gan pašvaldības, gan vairākas valsts institūcijas, kas rada sadrumstalotību un neveicina efektīvas, labas pārvaldības principa īstenošanu.
EM arī uzskata, ka regulatoram nepieciešams pārņemt dzelzceļa infrastruktūras tehniskās uzraudzības funkcijas no Dzelzceļa tehniskās inspekcijas, kā arī elektronisko sakaru ierobežoto resursu tehniskās uzraudzības funkcijas no Elektronisko sakaru direkcijas.
Tāpat esot jārisina jautājumi par frekvenču un numerācijas regulēšanas funkciju nodošanu SPRK, ko no šā gada 1.jūlija veic Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
Kā vienu no iestādes finansējuma nodrošināšanas veidiem ministrija piedāvā noteikt, ka iestāde tiek finansēta no regulējamo komersantu maksājumiem valsts nodevas formā atsevišķā iestādes kontā, bet nodevu administrētu apvienotā iestāde pati un neiztērētā summa tiek pārnesta uz nākamā gada budžetu.
Savukārt otrs finansēšanas modelis, ko EM vērtē kā labāku, paredz kombinēto finansējumu – finansējumu piešķir no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, ko sedz daļēji no iemaksām no valsts nodevas, kas tiek ieskaitīta valsts budžeta ieņēmumos sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkcijas nodrošināšanai, savukārt konkurences uzraudzības funkcija kā iepriekš nodrošināma no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem. Šajā modelī valsts nodevu administrētu Valsts ieņēmumu dienests.
EM uzsver, ka reorganizācija neietekmēs iestāžu sniegtos pakalpojumus uzņēmējiem, bet to kvalitāte pat uzlabosies, īpaši attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, kad funkciju optimizēšanas rezultātā tiks veidotas vienotas procedūras, radīta sistēmas caurskatāmība, attiecīgo nozaru uzņēmumiem tiks izveidots vienas pieturas aģentūras principa modelis kontaktos ar valsts pārvaldi.
Samazinot kopējās izmaksas regulēšanas procedūru veikšanai, samazināsies arī valsts nodevas likme, ko maksā komersanti, tādējādi mazinot uzņēmumu finansiālo slogu, skaidro ministrija.
Reorganizāciju plānots veikt, lai apvienotā iestāde darbu varētu sākt ar 2010.gada 1.janvāri.
Kā ziņots, EM informatīvo ziņojumu par abu iestāžu apvienošanu vēlējās izskatīšanai valdībā virzīt jau augusta vidū, bet līdz septembra beigām izstrādāt jau pavadošo normatīvo dokumentu bāzi.
LETA jau ziņoja, ka valdības komiteja vakar, 28.septembrī, tā arī nepanāca vienprātību jautājumā par KP un SPRK apvienošanu, nolemjot, ka šis jautājums vēl tiks diskutēts valdību veidojošās koalīcijas sanāksmē.
Viens no aktīvākajiem iestāžu apvienošanas pretiniekiem bija vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), kurš uzsvēra, ka neatbalsta iestāžu apvienošanu, jo, pēc viņa domām, problēmu būtu vairāk nekā ieguvumu. Viņš rosināja šo jautājumu izvērtēt valdību veidojošo partiju sanāksmē.
Kategoriski pret piedāvāto apvienošanas modeli iebilda arī SPRK pārstāvji.
Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) ministriem atgādināja, ka šis ir ļoti veiksmīgs piemērs pareizām strukturālām reformām, kuru rezultātā tiek samazināti nevajadzīgie izdevumi, piemēram, apvienotas grāmatvedības un citas atbalsta funkcijas, radot reālu ietaupījumu valsts budžetā.
Ja valdība neizšķirsies par abu iestāžu reorganizāciju, Kampars vērsīsies ar papildu 600 000 latu pieprasījumu nākamā gada budžetā, jo šī summa būs nepieciešama esošās sistēmas funkcionalitātes nodrošināšanai.
Pēc premjera Valda Dombrovska (JL) ierosinājuma šis jautājums tiks iekļauts nākamās nedēļas 5.oktobra valdību veidojošo partiju sadarbības padomes sēdes darba kārtībā.
