Iveta un Juris Gjači bērnu dēļ ir gatavi darīt visu
Gjaču ģimenē sports ir diezgan lielā cieņā. Mamma Iveta un abi vecākie dēli Jānis un Aivars gan pasporto tikai reizēm, bet tētis Juris un jaunākais dēls Edgars ir lieli soļošanas meistari. Reizēm ģimene pasportot dodas arī kopīgi.
Iveta ir druvēniete, bet Juris – gulbenietis. Kopīgu dzīves ceļu viņi iet jau 25 gadus.
“Mēs sapazināmies caur Jura klasesbiedreni Velgu Kočāni, kas bija arī mana grupas biedrene un draudzene augstskolā. Iepazināmies mēs vilcienā – es braucu no Liepājas, bet Juris – no Rīgas,” stāsta Iveta.
“Mana pirmā doma, ieraugot Ivetu, bija – šī meitene būs mana sieva. Jaunībā es biju aktīvs sportists, daudz braukāju apkārt. Beidzot laikam bija pienācis laiks piezemēties, jutu, ka man ir nepieciešama ģimene. Laikam jau likās, ka Iveta ir īstais cilvēks – ābola otra pusīte,” spriež Juris.
Iveta piebilst, ka Juris bijis ļoti neatlaidīgs, un 1984.gadā viņi svinējuši kāzas. Taču dažādu iemeslu dēļ Juris tad pārtrauca aktīvi sportot. Ģimenē piedzima trīs dēli, un 1996.gadā Juris atsāka sportot. Jaunākajam dēlam Edgaram tad bija 3 gadi.
“Kopš tās dienas Juris vairs nelieto alkoholu, nepīpē, bet aktīvi sporto. Un man arī tiešām nav nekas pretī tam, ka viņš sporto,” saka Iveta.
Tagad Iveta, vērtējot Jura ieguldīto darbu sportā, saka, ka viņš ir caurcaurēm fanātiķis.
“Viņam piemīt milzīga uzņēmība. Kādreiz, kad mēs dzīvojām Druvienā, Juris gāja kājām uz Lejasciema pagasta Jānūžiem uz darbu un atpakaļ. Kurš vēl kaut ko tādu darīs? Arī tagad ir līdzīgi. Viņš atnāk no darba piekusis, bet uz treniņu iet obligāti,” stāsta Iveta. Tagad gan Juris jau trenējas kopā ar dēlu Edgaru.
Visiem atšķirīgi raksturi
“Mūsu visi trīs dēli varētu sportot, jo dotības ir visiem. Jurim patīk garie gabali, viņam ir milzīga izturība un spēks, man savukārt ir labas ātruma īpašības. Ja mūsu bērnos būtu apvienojušās visas šīs īpašības, būtu fantastiski,” vērtē Iveta.
“Katrs bērns savā vecumā ir pamēģinājis trenēties un aktīvi darboties, taču es uzskatu, ka to tomēr nosaka individuālās īpašības. Visiem mūsu dēliem ir pilnīgi atšķirīgi raksturi. Vecākajam dēlam bija labas sportiskās dotības, taču viņam nebija tik daudz uzņēmības. Vidējam dēlam bija spītība un uzņēmība, taču viņu sports īpaši neinteresēja. Tagad viņš ar sportu vairāk nodarbojas brīvajā laikā. Taču Edgars ir pavisam citādāks nekā pārējie brāļi.”
Jurim, protams, būtu gribējies, lai visi dēli seko viņa pēdās un savu dzīvi saista ar sportu, taču viņš ir priecīgs, ka vismaz Edgaram var nodot savas zināšanas.
“Tagad jau ir tā, ka mēs ar Edgaru viens otru atbalstām, pavelkam līdzi. Esam līdzsvarā, jo mēs taču esam treniņpartneri,” saka Juris.
Iveta savukārt saka – viņai ir milzīgs prieks par jaunākā dēla apņēmību un sportisko spītību.
“Viņā ir arī tāds iekšējs niknums. Arī no pēdējā čempionāta, kur viņam nepaveicās, viņš atbrauca nikns. Bet tas niknums bija citādāks – viņš nevēlējās visam atmest ar roku, bet gan cīnīties un visiem pierādīt, uz ko viņš ir spējīgs. Es uzskatu, ka sportistam tā ir ļoti laba īpašība. Viņš saprot, ka rezultāti ir atkarīgi no darba,” spriež mamma.
Gjaču ģimene
Iveta Gjača – skolotāja Lizuma vidusskolā.
Juris Gjačs – skolotājs Druvienas pamatskolā, treneris sporta skolā.
Jānis Gjačs – 24 gadi, pašreiz atrodas sevis meklējumos.
Aivars Gjačs – 20 gadi, mācās Cēsu arodskolā.
Edgars Gjačs – 16 gadi, mācās Lizuma vidusskolā.
Hobiji: Ziemā labprāt kopā dodas slēpot pa Druvienas pauguriem. Vīriešiem patīk kopīgi doties makšķerēt. Mamma Iveta dzied Lizuma jauktajā korī
(Vairāk lasiet 3.oktobra “Dzirkstele”)
