Ņujorka, 7.okt., LETA–REUTERS. Ik dienas visā pasaulē no bruņotas vardarbības iet bojā vairāk nekā 2000 cilvēku, otrdien paziņoja cilvēktiesību aktīvisti, aicinot valstis sākt sarunas par starptautiska ieroču tirdzniecības regulēšanas līguma izveidi.
ANO Ģenerālās Asamblejas darba grupa uzsākusi izstrādāt rezolūciju, kas paredz vairākus sarunu posmus, lai līdz 2012.gadam varētu noslēgt šādu līgumu.
Otrdien 12 aktīvistu grupu sagatavotais ziņojums tika iesniegts izskatīšanai darba grupā.
Kopš 2006.gada, kad valdības vienojās par nepieciešamību regulēt globālo ieroču tirdzniecību, no tiešas vai netiešas bruņotas vardarbības gājis bojā aptuveni 2,1 miljons cilvēku, sacīts ziņojumā, kuru aktīvistu uzdevumā izstrādājusi britu labdarības organizācija “Oxfam”.
2,1 miljons upuru trīs gadu laikā ir vairāk nekā 2000 cilvēku dienā jeb vairāk nekā viens mirušais minūtē.
No kopējā upuru skaita vairāk nekā 700 000 cilvēku gājuši bojā bruņotos konfliktos, tostarp Afganistānā, Somālijā, Sudānā, Šrilankā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, liecina ziņojums.
“Oxfam” izpilddirektors Džeremijs Hobss uzsver, ka astoņas no desmit valdībām vēlas noslēgt ieroču tirdzniecības līgumu.
“Šomēnes mēs vēlamies, lai lielākā daļa attīstīto valstu to paveic,” paziņojumā norāda Hobs.
“Dažām nesamierināmām valstīm nevar ļaut mūžīgi turēt kāju uz bremzes,” viņš piebilst.
Jaunā iecere paredz tiesiski saistoša līguma izveidi, kas ierobežotu un noteiktu starptautiskos standartus konvencionālo ieroču importam, eksportam un transportam.
Kā norāda plāna aizstāvji, tas ļaus novērst esošās nepilnības valstu likumos, kas šobrīd pieļauj ieroču nonākšanu nelegālajā tirgū.
Atbilstoši jaunajai iecerei valstis joprojām būtu atbildīgas par ieroču eksporta kontroles noteikumiem, tomēr tām būtu tiesiski saistošs pienākums izvērtēt katra atsevišķā gadījuma atbilstību līguma kritērijiem.
Agrāk pret līguma izveidi visaktīvāk iebilda ASV bijušā prezidenta Džordža Buša administrācija, kura uzstāja, ka nacionālā kontrole ir efektīvāka.
Pērn ASV bija iesaistīta vairāk nekā divās trešdaļās no ieroču tirdzniecības jomā noslēgtajiem darījumiem, kuru kopējā vērtība lēšama 55,2 miljardos dolāru (26,33 miljardos latu).
Pagājušajā gadā ANO notikušajā balsojumā par šo tēmu atturējās arī tādas ieroču eksporta lielvalstis kā Ķīna, Krievija un Izraēla.
Pret jauno līgumu iebilst vairākas konservatīvi noskaņotas ASV organizācijas, tostarp arī analītiķu grupa “The Heritage Foundation”, kura uzskata, ka tas neierobežotu “diktatoru un teroristu” iespēju iegūt ieročus.
Kā norāda organizācija, līgums arīdzan samazinātu demokrātisko valstu, piemēram, Izraēlas, iespējas aizsargāt savus iedzīvotājus.
Arī ASV Nacionālā ieroču asociācija pret līgumu noskaņota negatīvi.
Savukārt diplomāti norāda, ka tagadējā ASV administrācija sarunām par līgumu ir atvērtāka nekā Džordža Buša laikā. Tomēr Vašingtonai joprojām ir šaubas, kā tas ietekmēs iedzīvotāju tiesības nēsāt ieročus.
Līguma aizstāvji gan norādījuši, ka tas neiespaidošot valsts iekšējo ieroču tirdzniecību.
Rezolūcijas izskatīšanu ANO Ģenerālajā Asamblejā sponsorē septiņas valstis, to vidū arī ieroču eksportēšanas lielvalsts Lielbritānija.
Tā aicina 2010. un 2011.gadā sasaukt sanāksmes līguma apspriešanai, lai jau gadu vēlāk varētu tikt pieņemta jaunā vienošanās.
Paredzams, ka darba grupa rezolūcijas projektu Ģenerālajā Asamblejā varētu iesniegt decembrī.
