Mēs vēlējāmies šo vēstuli publicēt pēdējā Dienā, ko esam veidojuši. Pēc tam, kad mūs no tās izdzina un dažam apsardzes pavadībā pieprasīja uzrādīt somas, mēs nezinām, vai tas būs iespējams. Mūsu kolēģi darīs, ko varēs, bet šeit ir Nellijas atvadu vēstule, ar šādiem vārdiem lasītājus uzrunā piektdien no darba laikrakstā Diena aizgājušie žurnālisti un redakcijas vadība.
Par graudiem Cienījamie lasītāji! Pirms gada stājoties pie Dienas izdevniecības stūres es solīju, ka Dienas vērtības nemainīgi saglabāsies un mēs kopā ar komandu strādāsim tā, lai jūs ik rītu saņemtu vislabāko Dienu. Dižķibele ir atstājusi avīzē pēdas, taču mēs esam no sirds pūlējušies, lai šo solījumu turētu.
Diemžēl ir pienācis brīdis, kad tas vairs nav iespējams.
Pēc izdevniecības pārdošanas šovasar jaunais īpašnieks Aleksandrs Tralmaks apņēmās turpināt neatkarīgas žurnālistikas tradīcijas, tālāk investēt uzņēmuma attīstībā, neveikt nekādas būtiskas pārmaiņas izdevumu darbā un publiski sniegt izsmeļošu informāciju par darījuma finansētājiem. Redakcija godprātīgi turpināja darbu, paļaujoties uz šo solījumu izpildi.
Pēc trīs mēnešu vilcināšanās, kas ir kaitējusi Dienas zīmolam, A.Tralmaks piektdien nosauca finansētājus, kas, pēc viņa vārdiem, devuši naudu pirkumam. Ja tas apstiprināsies, mēs priecāsimies, ka vairs nebūs iemesla spekulācijām, kam pieder vadošais Latvijas laikraksts.
Taču īpašnieku jautājums nav vienīgais Dienas ticamību apdraudošais moments.
A.Tralmaks ir rosinājis tādas pārmaiņas Dienas konceptā, kas pasliktinātu piedāvājumu lasītājiem un ko redakcijas vadība neatbalsta. Ja bez ierunām īstenotu īpašnieka septembrī piedāvāto redakcijas izmaksu samazināšanu, pēc manām domām, tiktu iznīcināta Dienas redakcijas konkurētspēja, tātad iznīcināta Diena.
“Šaubos, vai kvalitatīva žurnālistika ir ilgtspējīgs biznesa modelis” – šī Dienas redaktoru komandai šovasar paustā īpašnieka atziņa man šķiet kā visu jauno pārmaiņu vadmotīvs.
Saprotot, ka nebūs iespējams ar jauno īpašnieku turpināt veidot Dienu kā kvalitatīvu mediju, redakcijas vadība piedāvāja atpirkt izdevniecību un atrada investorus, kas gatavi pilnīgi caurskatāmā veidā uzņemties šādu atbildību. Saņemot noraidījumu šim priekšlikumam, iespējas jēgpilni turpināt darbu esošajā uzņēmumā ir izsmeltas.
Mediji ir uzticēšanās bizness. Šobrīd man vajadzētu lūgt Jūs uzticēties Dienai arī turpmāk un ar savu abonēšanas naudu nobalsot par to, lai nākamo gadu pavadītu kopā. Tā vietā esmu spiesta atvadīties. Ir skumji. Bet – aizejot no uzņēmuma, es palieku uzticīga Dienas zīmolam, kādu to esmu cienījusi un līdzveidojusi.
Es nešaubīgi ticu, ka neatkarīga un kvalitatīva žurnālistika ir vajadzīga un iespējama. Arī Latvijā. Mēs ar kolēģiem atpūtīsimies un tad domāsim, kā Jums to atkal piedāvāt.
Diena nav papīrs un krāsa, Diena ir cilvēku prātu un siržu satikšanās. Man ir bijis gods satikties ar Jums un es ļoti ceru, ka šim atvadu sveicienam reiz sekos atkalredzēšanās!
Patiesā cieņā,
Nellija Ločmele
Pievienojamies Nellijas rakstītajam un līdz ar to pārtraucam darbu laikrakstā Diena:
Anita Brauna, Dienas galvenā redaktore
Pauls Raudseps, komentētāju nodaļas vadītājs un viens no laikraksta Diena dibinātājiem
Sanita Jemberga, vecākā reportiere
Inga Spriņģe, vecākā reportiere
Baiba Rulle, vecākā reportiere
Rita Ruduša, vecākā reportiere
Dace Smildziņa, Sestdienas redaktore
Guntis Keisels, sporta nodaļas redaktors
Ināra Egle, politikas korespodente
Anda Burve – Rozīte, dzīvesstila korespondente
