Ienāc istabā manā, Te tava balss vēl mīt.
Ienāc istabā manā,
Te tava balss vēl mīt,
Te tavi soļi steidzas
Uz kāpnītēm sagaidīt.
Ienāc istabā manā,
Te mēness caur logu krīt,
Un kļavlapa rūtīs raugās,
Grib tevi iepazīt.
Ienāc istabā manā
Un paliec tur arī rīt,
Tā rēta dvēselē tomēr
Negrib un negrib dzīt;
Varbūt, ka lūpām tavām
Vajag to noskūpstīt.
***
Kā pa tīmeklīti vieglu ,
Kas pār seju klusi risa ,
Vakarblāzma lēni dzisa ,
Atkal tumša debess visa .
Tikai zvaigznes , baltās zvaigznes
Mani sapņu zemē aiznes ,
Un kā stirnu māte bikla
Nāk pār pļavu balta migla ;
Visu zemi klusi apņem
Mēness burvība un sapņi.
Anita Graumane
