Rīga, 27.okt., LETA. Piedāvāto ideju par peldošo objektu izvietošanu 11.novembra krastmalā no inženiertehniskā viedokļa ir iespējams īstenot, tomēr projekta realizācijā ir jārēķinās ar diezgan lieliem kapitāla ieguldījumiem, biznesa informācijas portālam “Nozare.lv” atzina inženieru biroja SIA “Būves un būvsistēmas” valdes priekšsēdētājs Guntars Šterns.
2003.gadā viņš bija starptautiskās regates “Cutty Sark Tall Ships’ Races 2003” infrastruktūras izbūves un piestātnes MK-4 būvniecības projektu vadītājs Rīgā.
Kā ziņots, 19.oktobrī ar iesniegumu pie Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) vērsās SIA “P.V.B.” īpašnieks Juris Videnieks, aicinot īstenot projektu “Riga Marine City”. Projekta ideja ir Daugavas posmā starp Akmens un Vanšu tiltiem izveidot peldošu daudzfunkcionālu tūrisma un pakalpojumu vietu, kurā atrastos bāri, restorāni, kafejnīcas, viesnīcas, jahtu un laivu piestātnes, veikaliņi, izstāžu un konferenču zāles un citi objekti.
Kapitālu celtņu būve Daugavas krastmalā nav pieļaujama, tādēļ minētos objektus uzņēmējs iecerējis būvēt uz peldošiem pamatiem – debarkaderiem.
Kā norāda Videnieks, projektā varētu tikt ieguldītas 15-20 miljonu eiro (10,5-14 miljonu latu) lielas investīcijas.
Šterna vērtējumā, veidojot peldošos objektus Daugavā pie 11.novembra krastmalas, jārisina vairāki būtiski jautājumi.
“Pirmkārt, jāizvēlas piemērotākais veids, kā šos debarkaderus nostiprināt. Ir divu veidu stiprinājumi – pie krasta, kas patlaban nav iespējams, vai ar enkuriem. Stiprinot ar enkuriem, jārēķinās ar ūdens līmeņa svārstībām,” skaidro Šterns.
“Otrkārt, krastmalā patlaban vienkārši nav komunikāciju, pie kurām pieslēgties. Lai uz peldošajām platformām kaut ko uzbūvētu, būs nepieciešamas energojaudas. Jārisina ūdens pievadīšanas un kanalizācijas savākšanas jautājumi,” vērtē speciālists.
Šterns uzsver, ka ļoti svarīga ir piekļūšana ūdens malai un kustības organizācija, jo patlaban “starp Akmens un Vanšu tiltu ir tikai divas reālas kuģu piestātnes ar kāpnēm un ar noenkurošanos”. “Lai nokļūtu uz iecerētajiem sabiedriskās nozīmes objektiem, gar krasta zonu būtu jāizveido tāda kā gājēju josla. Patlaban pieejas akvatorijai nav,” akcentē speciālists.
“Ir diezgan daudz jautājumu, kas jārisina, bet no inženiertehniskā viedokļa tas ir iespējams. Lai šo krastmalas posmu noklātu ar peldošajām piestātnēm, tās ir diezgan lielas kapitālās izmaksas,” uzskata Šterns, piebilstot, ka projekta ideja ir apsveicama un veicinās Rīgas ūdens malu apgūšanu un attīstību.
Peldošu objektu izbūves pieredze ir vairākās Eiropas pilsētās, piemēram, Hamburgā, Stokholmā, Kopenhāgenā un citur.
