Jaunais Beļavas pārvaldnieks darbu sāk, rosinot iedzīvotājus uz sarunu

Izsludinot iedzīvotāju sapulces trīs ciemos – Letēs, Ozolkalnā un Beļavā, iepazīstinot cilvēkus ar sevi, – tā savu darbu ir sācis jaunais Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Guntis Princovs. Vienā no šādām iedzīvotāju sapulcēm, kas Beļavas tautas namā notika 25.oktobra vakarā, ielūkojās arī “Dzirkstele”.

Sapulcējušies bija vairāk nekā 30 cilvēku, starp viņiem bija arī bijušais pagasta pārvaldnieks Kārlis Liše. Viņš notiekošo vēroja ar interesi un pēc tam laikrakstam izteicās atzinīgi par to, ka G.Princovs vēlas ar Beļavas cilvēkiem būt aci pret aci. Savukārt namamāte – tautas nama vadītāja Dace Sīmane – tos, kuri vēlējās, pacienāja ar siltu tēju un cepumiem. Tikšanās noritēja omulīgā, varētu pat teikt ģimeniskā gaisotnē. Klātesošo vidū gan lielākoties bija ļaudis sirmām galvām, jauno – pavisam maz.

Iepazīstina ar sevi

G.Princovs pastāstīja, ka dzimis Daukstu pagastā, kur ieguvis pamata izglītību, pēc tam mācījies vidusskolā Gulbenē un augstskolā Daugavpilī. Strādājis skolās Daukstu pagastā un Gulbenē. Novada vidusskolā bērniem mācīja dizaina un tehnoloģiju priekšmetu. Kopumā pedagoģijai G.Princovs veltījis 26 gadus. Kādu laiku bijis arī būvmateriālu veikala darbinieks pilsētā. “No praktiska darba nebaidos,” viņš teica.
Profesijas izvēlē izdarīt pagriezienu nolēmis pēc tam, kad redzējis – pirmais konkurss uz Beļavas pagasta pārvaldes vadītāja amatu nav bijis rezultatīvs. Pieteicis savu kandidatūru, kad tika izsludināts atkārtots konkurss. G.Princovs arī skaidroja, kāpēc pameta skolotāja darbu. “Esmu vīlies izglītības sistēmā kā tādā. Valstī, nevis novadā,” viņš teica un piebilda, ka negrib sevi pozicionēt kā reformatoru. Nebūšot tā, ka viss notiks pa jaunam un viss vecais tiks noliegts.

Uz deputātes Gunas Pūcītes jautājumu, vai G.Princovs taisās pārcelties uz dzīvi Beļavas pagastā, viņš atbildēja, ka neredz tādu nepieciešamību, jo dzīvo tikai kādu astoņu kilometru attālumā no savas tagadējās darbavietas. Viņš arī cer, ka tiks pildīts solījums sakārtot valsts autoceļu. Ja tā notiks, pēc G.Princova domām, Beļava varētu kļūt ļoti labs “guļamrajons” pilsētai. “Mums ir remontējamas mājas, viena nepabeigta māja. Mēs varētu no pilsētas iedzīvotājus virzīt uz šejieni,” teica G.Princovs un piebilda, ka tie ir “rožaini plāni”, kamēr nesākam vērtēt pašvaldības 2024.gada budžeta iespējas.

Par “sāpīgu lietu” viņš nodēvēja arī to apstākli, ka diemžēl grūti novadam un kur nu vēl lauku teritorijai piesaistīt izglītotus cilvēkus. “Negrib nākt uz reģioniem,” sacīja G.Princovs un kā viņam zināmu faktu pieminēja to, ka Gulbenes zobārste Zenta Brice ir gatava kādam speciālistam par brīvu atdot visu savu profesionālo aprīkojumu, lai tikai nāk un strādā viņas vietā, taču gribētāju neesot.

Aicina uz prāta vētru

G.Princovs aicināja sapulces dalībniekus sadalīties trīs grupās un nodoties prāta vētrai, izliekot uz papīra, kas sāp, kas ir izdevies pagastā un kādus labos darbus var paveikt pašu spēkiem. Kaut vai, piemēram, uz Ziemassvētkiem paši var izcept speķa pīrādziņus, kurus uzdāvināt pagasta vecajiem ļaudīm.
Kas tad satrauc beļaviešus? Satrauc sadzīves atkritumu dedzināšana sētās. Satrauc braucamo ceļu stāvoklis, arī ceļš Gulbene-Beļava-Pilskalns. Cilvēki gribētu, lai pagastā tiktu atjaunoti feldšerpunkti. G.Princovs teica – ir uzrunāti vairāki mediķi, lai nāk strādāt šādos punktos, bet neviens nav piekritis.
Beļavā nav apmierināti arī ar āra elektrisko apgaismojumu. “Tas jau ir projektu ceļš,” komentēja G.Princovs, domājot, kā risināt šo problēmu. Viņš citēja arī iedzīvotāju ierosinājumu pārdot Beļavas veco katlumāju, kura netiek lietota.

Beļavieši vēl ir pauduši neapmierinātību par pagastā apsīkušo sporta dzīvi. G.Princovs teica, ka ir par to divreiz runājis ar pašvaldības sporta pārvaldes darbiniekiem. “Izskatās, ka būs jārunā vēl,” viņš teica.
Savukārt prieku beļavieši pauda par to, ka pagastā ir ļoti spēcīgi tautas mākslas kolektīvi. Cilvēki arī norādīja, ka vajadzētu pašiem aktīvāk apmeklēt vietējos pasākumus, taču reizēm pietrūkst informācijas par norisēm. Un tas galvenokārt ir izskaidrojams ar to, ka ne visi lieto internetu. Tātad apziņošana jāveic arī pa vecam. G.Princovs piebilda, ka ir atklājis – līdz Letēm nav nonācis kārtējais pašvaldības informatīvā izdevuma numurs. Tas esot jāatrisina.

Labi, ka sasauc kopā

Redzot notiekošo, beļavietis Artis Ozoliņš teica: “Vajadzēja nodalīt divas lietas: ko var paveikt par pašvaldības naudu un ko varam padarīt paši bez naudas. Varbūt tas, ko mēs paši varam, ir pat daudz svarīgāka un būtiskāka lieta nekā par naudu izdarāmais. Tā pašvaldības nauda, kas domāta sniega šķūrēšanai, remontiem, gan jau ir tik maza, ka tur nav pat vērts runāt.” Viņš piebilda, ka Beļavā ir tikai sezonas iedzīvotājs, pa ziemu dodas dzīvot uz Jūrmalu.

Bet Beļavas seniors Valdis Skopāns “Dzirkstelei” teica, ka ir interese par G.Princova aktivitātēm un ir vēlme pašam iesaistīties, jo “jādzīvo līdzi laikam”.

G.Princovs teica, ka 24.oktobrī dienā ir ticies ar cilvēkiem Letēs, vakarā Ozolkalnā. Arī tur viņš mudinājis iedzīvotājus pierakstīt savas idejas un iesniegt viņam, kas arī tika izdarīts. G.Princovs pēc tam rezumēšot visos trīs pagasta ciemos uzzināto, lai apjaustu kopīgo un atšķirīgo savām darba vajadzībām. Iedvesmojoši bijis redzēt un uzzināt, kā Letēs cilvēki sakopj savu ciemu.

“Jaunajam pagasta pārvaldes vadītājam ir interese par Beļavu,” publiski sacīja beļavietis Dāvis Žuks.
Novada deputāts Ainārs Brezinskis, kurs arī bija ieradies uz tikšanos ar iedzīvotājiem Beļavā, laikrakstam teica – pozitīvi, ka G.Princovs grib iepazīt Beļavas cilvēkus, saprast viņu sāpes, parunāties gan kopā, gan individuāli. “Pēc gada mēs varēsim sanākt atkal kopā un paprasīt pagasta vadītājam, ko viņš ir un ko nav izdarījis,” viņš teica.

+ 2