Gulbenē steidzamās medicīniskās palīdzības punkts un ārsts pieejami visu diennakti

Ir situācijas, kad vizīte pie ģimenes ārsta nokavēta, īsti nesaproti, vai “ātros” saukt vai ne, bet cilvēks jūt, ka ir notikusi veselības stāvokļa pasliktināšanās un nepieciešama mediķa palīdzība. Kā rīkoties? Viens no risinājumiem un iespēja gulbeniešiem ir doties uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu Gulbenē, kur vienmēr uz vietas visu diennakti ir dežūrārsts un ārsta palīgs. Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Sigita Drubiņa “Dzirkstelei” stāsta un rāda, kā ir iekārtots steidzamās medicīniskās palīdzības punkts, kur kādreiz bija infekciju nodaļa, un cik plašas iespējas ir palīdzēt pacientiem.

Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā pacienti var saņemt medicīnisko palīdzību akūtos (neatliekamos) gadījumos: pēkšņa saslimšana, traumas, hronisku saslimšanu saasināšanās, kas prasa steidzamu ārstniecības personu iejaukšanos, un nepieciešamā palīdzība pārsniedz primārās veselības aprūpes ārsta kompetenci.

Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā tiek nodrošināta ārsta un ārsta palīga komandas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana 24 stundas diennaktī. Pacienta veselības stāvokli izvērtē ārsts un izlemj par turpmāko ārstēšanos:nosūta ārstēties uz dienas stacionāru, nosūta ārstēties uz neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu, ja pacienta veselības stāvoklis smags, vai arī pēc medicīniskās palīdzības saņemšanas var doties mājās.

Dežūrārsts ir visu diennakti

SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle Marika Jermaševiča “Dzirkstelei” uzsver: “Gulbenē nekad nav bijusi pārtraukta diennakts palīdzība.”

Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Sigita Drubiņa turpina, ka tāpēc jau tas saucas steidzamās medicīniskās palīdzības punkts, ko tautā mēdz saukt par “traumpunktu”. “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pacientu ved uz tuvākajām neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcām, piemēram, Balvos, Madonā un citur, un šis ir steidzamās medicīniskās palīdzības punkts. “Ātrā palīdzība” uz šejieni pacientu nekad nevedīs, projām no šejienes – ja būs nepieciešamība, vedīs. Uz šejieni pacienti nāk paši, un te pēc palīdzības var vērsties katru dienu un visu diennakti, un tas nav nekas jauns. Zinām, ka Gulbenē runā, ka te nekā nav, bet tā tas nav,” uzsver galvenā ārste.

Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā dežūrārsts un ārsta palīgs ir visu diennakti. Dežūrārsti ir dažāda profila speciālisti, piemēram, infektoloģe Ilze Ābrāma, otolaringoloģe Sandra Smala, pulmonoloģe Jūlija Landsmane, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārste Dina Dzerkale, ārste Alda Buša, ģimenes ārste Linda Ūdre. Ir arī daudz jauno speciālistu, ārstu rezidentu.

M.Jermaševiča un S.Drubiņa atgādina, ka palīdzība, ko sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, ir diezgan plaša. Tur nav tikai pacienta apskate, var saņemt arī primāros izmeklējumus – var uztaisīt kardiogrammu, līdz pulksten 16.00 darbdienās var uztaisīt rentgenu. Ja ir gūta sadzīves trauma, mediķi uz vietas var palīdzēt. “Ja ir dziļāka brūce, tad, protams, bez ķirurga neiztikt. Ja ir gadījumi, kad ierodas ar smagu brūci – iezāģēts kājā, tad te var dezinficēt, apsaitēt, atsāpināt un pārsūtīt uz neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu. Protams, ar lauztu kāju arī bez ķirurga neiztikt,” skaidro M.Jermaševiča.

Vidēji diennaktī steidzamās medicīniskās palīdzības punktā pēc palīdzības vēršas vairāk par desmit pacientiem. Rudenī, ziemā, kad sākas vīrusu saslimšanas laiks, īpaši vakaros un brīvdienās palīdzību meklē vecāki ar maziem bērniem. “Ja te mediķiem liksies, ka nepieciešama stacionāra palīdzība, pārsūtīs uz Balviem, kur ir pediatrs,” saka S.Drubiņa.

Savukārt M.Jermaševiča stāsta, ka ir pacienti, kas nāk uz punktu, lai saņemtu sistēmas, ja tādas ir nozīmējis ārsts. Tam ir paredzēta palāta, jo telpas ir plašas. “Piemēram, ārsts ir nozīmējis, ka pacientam nedēļu ir jāsaņem kāds medikaments. Patiesībā šis pakalpojums ģimenes ārstiem arī ir jānodrošina, bet pacienti ir iesākuši nākt uz šejieni. Tas gan ir maksas pakalpojums, jo tā nav primārā palīdzība,” stāsta M.Jermaševiča.

Bērniem līdz 18 gadiem primārās palīdzības sniegšana ir par brīvu, bet, piemēram, ja nepieciešama pārsiešana brūcei, tas jau ir maksas pakalpojums.

Pacientu plūsmu cenšas nodalīt

S.Drubiņa stāsta, ka steidzamās medicīniskās palīdzības punktā ir iespējams nodalīt pacientu plūsmu.

“Te kādreiz bija infekciju nodaļa, un nolēmām, ka šim punktam ir jābūt ārpus slimnīcas, un tas viss sākās ar “kovida” laiku. Ja, piemēram, atnāk pacients, kuram ir aizdomas par “kovidu” vai gripu, te ir piemērotas telpas, kuras mēs pārveidojām, lai nodalītu pacientu plūsmu. Ir palāta tā saucamajiem “aizdomīgajiem” pacientiem, piemēram, ja ierodas pēc palīdzības pacients ar aizdomām par “kovidu”. Nezinu, kā būs šajā sezonā, bet pagājušajā sezonā, kad “kovids” vairs nebija tik aktuāls, joprojām bija ģimenes ārsti, kuri baidījās no šiem pacientiem un konsultēja pa telefonu, un pacientiem nebija, kur vērsties. Viņi bieži vien nāca uz šejieni, arī ar bērniem, jo ģimenes ārsts, tiklīdz uzzināja, ka tests ir pozitīvs, klātienē nepieņēma. Un kur tad doties šiem cilvēkiem? Un cik ilgi var ārstēt pa telefonu? Bija gadījums, kad pacientam bija ļoti slikti. Viņš nebija ne ēdis, ne dzēris. Viņam te sniedza palīdzību, un, kad pacientam palika vieglāk, viņš devās mājās turpināt ārstēšanos,” stāsta S.Drubiņa.

Atsevišķi ir palāta tiem pacientiem, kas ierodas ar traumām, kur viss ir nodrošināts, lai pacientiem sniegtu palīdzību. “Biežāk tās ir sadzīves traumas, kritieni, nelaimes gadījumi mājās – iegriezis ar nazi, paklupis. Bērni, kas guvuši traumas sporta stundā, piemēram, spēlējot bumbu. Ir, kad reibumā gūst traumu un ierodas pēc palīdzības nākamajā dienā,” stāsta galvenā ārste.

Ir atsevišķa palāta, kurā nonāk pacienti, kam ir smags veselības stāvoklis. “Ja, piemēram, sācies infarkts, tad mums ir aprīkojums, lai sniegtu neatliekamo palīdzību. Protams, arī saucam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, bet tikmēr sniedzam palīdzību,” stāsta S.Drubiņa.

Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā ir arī sonogrāfs. “Tas ir tiem ārstiem, kuri prot ar to strādāt, un ārsts var apskatīt pacientu kaut vai naktī. Piemēram, pacientam sāp vēders, un ārsts var apskatīt, lai saprastu, vai tas ir vēdera vīruss vai tomēr kas smagāks, un sūtītu pacientu uz slimnīcu,” skaidro S.Drubiņa.

Nodaļas ir pilnas

M.Jermaševiča vērš uzmanību uz to, ka kopumā sabiedrības veselība ir diezgan sliktā stāvoklī, jo daļa nedomā par savu veselību, līdz kļūst pavisam slikti.

“Pacienti nonāk slimnīcā ļoti sliktā stāvoklī, un nodaļas mums ir pilnas. Smagas diagnozes, onkoloģisko slimnieku ir ļoti daudz, arī pneimonijas. Galēji smagi pacienti. Saslimšanas ir novilcinātas, neejot pie speciālista. Mēs uzsveram: vienmēr primārā veselības aprūpe ir ļoti svarīga. Ja nevēršas pie ģimenes ārsta laikus un neārstējas, tad pēc tam ļoti noslogo ambulatoros speciālistus, bet kvotu ir tik, cik ir, un stacionāru, jo neārstētas kaites uzliek slogu slimnīcām. Šie pacienti slimnīcās ir ilgāk jāārstē, un darba devējiem jārēķinās, ka darbspējīgi cilvēki uz ļoti ilgu laiku izkrīt no aprites. Iedzīvotājiem ir vairāk jārūpējas par veselību, nevis jāvēršas pie mediķiem jau galējā variantā. Tagad ir ļoti daudz pacientu, kuri atzīst, ka nekad nav bijuši pie ārsta,” stāsta M.Jermaševiča.