2010.gads pasludināts par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Bet maldīgi uzskatīt, ka Eiropas Komisija kā vienpersoniska glābēja spēs atrisināt samilzušās sociālās problēmas.
Katra šīs programmas dalībvalsts nosaka atbildīgo struktūru, kas ne tikai kontrolē Eiropas Savienības fonda līdzekļu sadalījumu, bet arī izstrādā un koordinē gada pasākumu programmu.
Latvijai smago ekonomisko apstākļu dēļ šādas programmas nākamgad nebūs, tādēļ arī nespēsim segt līdzfinansējumu no budžeta līdzekļiem (kļūdaini domāt, ka Eiropas Komisija izdevumus segs simtprocentīgi).
Līdz ar to milzīga nozīme izvirzīto mērķu (tiesību atzīšana; kopīga atbildība un līdzdalība; kohēzija; apņemšanās un konkrēta rīcība) sasniegšanā nākamgad būs NVO darbībai, kā arī personīgajām iniciatīvām, kurām iespēju robežās būtu jāsaņem atbalsts no atbildīgajām institūcijām. Latvijā Eiropas Komisija šajā jautājumā sadarbojas ar Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamentu.
Te ir runa par palīdzību aprūpes centriem, patversmēm, dažādām biedrībām, Latvijas Sarkanajam Krustam un citām organizācijām.
Bet kā tad izpaudīsies šis Eiropas gads Latvijā, ja neatbilstam (vismaz pēc finansiālajiem rādītājiem) dalības valsts kritērijiem?
Līdzās apmācību un nodarbinātības pasākumiem par vienu no galvenajiem uzdevumiem izvirzīta sabiedrības informēšana, jo zināšanu trūkums (it kā dzīvojam informācijas laikmetā?) joprojām ir aktuāla problēma, sevišķi reģionos un Latvijas laukos. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca apgalvo, ka „informācija ir tā gaisma tuneļa galā, kas Latvijai ir vajadzīga šodien”.
Lai cik varbūt banāli neizklausītos, bet tieši bibliotēka dziļos laukos bieži vien pilda šo „gaismas pils” funkciju, nodrošinot pieeju bezmaksas internetam, presei. Vienlaicīgi tā ir arī sociālais un kultūras centrs. „Pirtī un bibliotēkā visi ir vienādi,” tā Rīgas Centrālās bibliotēkas vadītāja Dzidra Šmita.
Kā oficiāli iegūt trūcīgā statusu un kāds man no tā labums? Kur ir tuvākā zupas virtuve un nakts patversme? Vai parādījušās kādas darba iespējas? Lai pēc iespējas vienkāršāk atrastu atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, nākamajā gadā plānots izveidot elektronisku datu bāzi jeb „Resursu karti”, kurā informācija tiks apkopota, galvenokārt, pēc objektu ģeogrāfiskā izvietojuma.
Un tomēr.. Ne visi pensionāri gribēs apgūt interneta lietošanu. Tāpat vienmēr būs cilvēki, kas vienkārši nevarēs doties ārpus mājām vai tālāk par piemājas veikalu.
Tieši tāpēc informācija ir jānogādā tur, kur to redzēs, apgalvo Latvijas Sieviešu NVO sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte. Ja tas ir veikals – tad veikals. Mums jāstāsta par šīm lietām tur, kur ir cilvēki. Kaut vai tā būtu autobusa pietura!
