Pēc vairāku dienu bombardēšanas ASV kara lidmašīnas kontrolē Afganistānas gaisa telpu un vēl intensīvāk vērsīsies pret Osama bin Ladena teroristu nometnēm un miltārajiem objektiem.
Pēc vairāku dienu bombardēšanas ASV kara lidmašīnas kontrolē Afganistānas gaisa telpu un vēl intensīvāk vērsīsies pret Osama bin Ladena teroristu nometnēm un miltārajiem objektiem. Pentagons plāno sākt jaunu pretterorisma kara fāzi, iesaistot arī helikopterus, kas Afganistānā nogādās specvienību kareivjus, lai vajātu un iznīcinātu teroristus.
“Pret teroristiem var cīnīties tikai specvienības. Tāda ir arī Latvijā – SUV (speciālo uzdevumu vienība). Bruņoto spēku uzdevums ir sargāt objektus no teroristiem, lai viņi tajos neiekļūtu. Ja tomēr tas ir noticis, tad armijas karavīri palīdz likvidēt sekas. To redzējām pēc 11. septembra terora akta Amerikā. Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpju drupās strādāja ugunsdzēsēju glābšanas dienests un armija,” atzīst Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona komandieris, majors Aivars Vizulis.
Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona karavīri var sniegt pirmo neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja tas ir nepieciešams. Bataljonā ir aprīkojums, kas dod iespēju cietušos izvietot teltīs un mašīnās nogādāt medicīnas iestādēs. “Mūsu rīcībā nav modernas iekārtas un speciālais medicīnas transports, bet karavīri prot noteikt, kāda palīdzība ir nepieciešama. Domāju, ka pašlaik valstī nav citu spēku, kas būtu gatavi ārkārtas situācijām. Tātad armija ir vajadzīga arī miera laikā,” skaidro A.Vizulis.
Atpakaļceļa vairs nav
Pēc ANO spēku komandieru kursu beigšanas Čehijā Aivars Vizulis ieguva sertifikātu, kas dod tiesības komandēt ANO bruņoto spēku rotu. Vācijā viņš piedalījās NATO kandidātvalstu mācībās, kur kopā ar 37 valstu virsniekiem apguva Ziemeļvalstu alianses bruņoto spēku struktūru, standartus un pieredzi kaujas operāciju vadībā. “NATO ģenerālā štāba akadēmijā Hamburgā teica, ka neviens nevar zināt, vai būs karš. Arī miera laikā var būt ugunsgrēki, zemestrīces un terora akti, uz kuriem operatīvi reaģē armija,” uzsver majors. Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona karavīri palīdz policijai atrast mežā pazudušus cilvēkus.
A.Vizulis uzskata, ka teroristu objektu bombardēšana Afganistānā bija galējs līdzeklis. “Acīmredzot ASV uzskatīja, ka viss jau ir izmēģināts. Tomēr vajadzēja mēģināt jautājumus risināt politiski un izmantot ekonomiskas sankcijas. Bet tagad atpakaļceļa nav, un ir jāiet līdz galam, kamēr būs sasniegts rezultāts – “Talibu” vadība prasīs pamieru vai arī teroristi būs iznīcināti,” viņš komentē. Vēstures pieredze liecina, ka iznīcinātu ienaidnieku vietā parādās citi, par kuru eksistenci un izskatu ilgi nekas nav zināms.
Raķete trāpa civiliedzīvotājiem
Bombardēšana ir iznīcinājusi teroristu infrastruktūru – bāzes, noliktavas, sakaru centrus, tāpat ir iesaldēti banku rēķini, lai nebūtu finansu. “Vienīgais ienākumu avots teroristiem ir narkotikas, tāpēc slēdz robežas, lai neviens kilograms netiktu pārdots. Tas nozīmē, ka ar laiku “Taleban” kaujinieki paliks bez naudas un ieročiem, kas vēl ir saglabājušies no Afganistānas – PSRS kara. Bet viņu pretiniekiem ir jauni un moderni ieroči,” skaidro A.Vizulis.
Pentagons ziņo, ka visas amerikāņu lidmašīnas ir atgriezušās drošībā. To mērķi bija Osama bin Ladena teroristu nometnes, talibu spēku komandpunkti, pretgaisa aizsardzības sistēmas, lidlauki un kara lidmašīnas. No ASV karakuģiem pret Afganistānu tika izšautas 15 spārnotās raķetes. Vismaz viena no tām nesasniedza mērķi un trāpīja ANO atbalstītās atmīnēšanas organizācijas ēkā, nogalinot četrus un ievainojot vienu cilvēku. Afgāņi par to ir sašutuši un sola, ka talibi iesaistīs cīņā “divus miljonus mocekļu”.
“Ir jācenšas, lai bombardēšana būtu precīza. Bet karš ir karš, grūti iedomāties, kā panākt, lai neciestu civiliedzīvotāji. Protams, žēl, ka iet bojā nevainīgi cilvēki,” secina A.Vizulis. Pēc 11.septembra terora akta bataljona karavīri bija šokēti, ka pāris sekunžu laikā drupās aprakti tūkstoši. Krievijas un Čečenijas konfilktā nav tik daudz kritušo. “Pirmā reakcija bija, ka vajag atmaksāt un nevar atstāt nesodītus teroristus. Bet kā to izdarīt? Vai nebūs izraisīts trešais pasaules karš, kur iesaistīsies visas valstis?” spriež A.Vizulis.
Latvija var palīdzēt
Latvija kā NATO kandidātvalsts saskaņo savu ārpolitiku ar alianses viedokli. Patlaban no mūsu valsts netiek prasīta iesaistīšanās militārajās akcijās. “Nedrīkst aizmirst, ka situācija var mainīties. Līdzdalība NATO apmācībās liecina, ka vienmēr ir karavīri, kas ir gatavi iesaistīties militārās operācijās. Latvijas armija varētu sniegt medicīnisku atbalstu. Balkānos ir gūta pieredze,” norāda A.Vizulis. Pie Afganistānas robežas ir koncentrējušies tūkstošiem bēgļu. Viņiem ir vajadzīga medicīniska, psihiatriska un psiholoģiska palīdzība. Mūsu karavīri ir apmācīti to darīt. Divi cilvēki no Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona bija medicīnas speciālistu grupā, kas apmeklēja bēgļu nometnes. Nav noteikti jāpiedalās kaujās. Var palīdzēt citādi.
Militārs konflikts ir sācies starp Abhāzijas un Gruzijas militārajām vienībām. Abhāzijas cīnītājus atbalsta Krievija, kam ir politiskas intereses šajā reģionā.
“Bet kas aizstāvēs Latviju, Igauniju un Lietuvu, ja tās būs vienas? Tāpēc valsts drošība ir iespējama tikai NATO. Un tad mūsu bruņojums un tehniskais nodrošinājums ir vienots. Tas prasa lielus līdzekļus, bet cita ceļa nav,” secina A.Vizulis. NATO mācību laikā viņš “uz papīra” karoja ar korpusiem, divīzijām un armijām, kur ir tik daudz karavīru, cik Latvijā nav iedzīvotāju.
“Katram komandierim ir jāatbild par padotajiem. Un atbildēt var tikai tas, kas pārzina savu darbu,” secina Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona komandieris.
