Edgars Rubulis: “Mums šodien nav pašu izaudzinātu politiķu.”
Šinīs dienās pie sava atmiņu ugunskura sildās arī Līgo pagasta iedzīvotājs Edgars Rubulis, kurš pirms 19 gadiem strādāja kolhozā “Līgo” un 1991.gada janvārī kopā ar vēl citiem pagasta iedzīvotājiem devās uz barikādēm, jo ticēja Latvijas brīvībai, neatkarībai un izaugsmei.
“13.janvārī piedalījāmies manifestācijā, lai kopā ar 700 000 cilvēku, kas bija pulcējušies Daugavmalā, atbalstītu likumīgi ievēlēto valdību. Tad paprasījām brīvu nākamo dienu un, sasēdušies mikroautobusā “Latvija”, atkal braucām uz Rīgu, lai būtu uz barikādēm. Uz barikādēm braucām, ja nemaldos, divas vai trīs nedēļas katru otro dienu, “Latvijai” mainoties ar lielāku autobusu. Katru reizi autobuss bija pilns. No rajona bijām starp pirmajiem, jo no rajona grupas sāka ierasties tikai trešajā barikāžu dienā. Tolaik uz barikādēm devāmies pārliecības vadīti. Domājām par brīvu Latviju un to, kā neielaist Rīgā OMON vienības. Pilsētas ielas bija pilnas ar tehniku, notika sapulces. Tautas vienotība tolaik bija neaizmirstama,” atceras E.Rubulis.
Šodien Edgars ir tiešs, sakot, ka tagad uz barikādēm vairs nebrauktu, jo jūtas vīlies notiekošajā.
(Vairāk lasiet 21.janvāra “Dzirkstelē”)
