Medikamentu tirgotāji gatavojas zāļu cenu palielināšanai par trīs līdz pieciem procentiem mazumtirdzniecībā un nelielam medikamentu pieprasījuma samazinājumam gada sākumā.
Līdz ar diferencēta pievienotās vērtības nodokļa un Eiropas Savienības prasībām atbilstošo zāļu labas ražošanas prakses sertifikāta ieviešanu 2003.gadā medikamentu tirgotāji gatavojas zāļu cenu palielināšanai par trīs līdz pieciem procentiem mazumtirdzniecībā un nelielam medikamentu pieprasījuma samazinājumam gada sākumā.
“Gulbju aptiekas” vadītāja Benita Miķelsone norāda, ka medikamentu cenu svārstības jūtamas jau tagad. “Zāļu piegādātāji šādu cenu nepastāvīgumu skaidro ar dolāra kursa mainību. Valdība analizē un lemj par diferencētu PVN medikamentiem,” saka B. Miķelsone.
Latvijā ražoto medikamentu nomenklatūra (zāļu saraksts) nav liela. “Pašmāju ražotos pērk labprāt, turklāt pēdējā laikā šī tendence palielinās. To iespaido firmas sadarbība ar ārstiem un informācija. Ir daži Latvijā ražoti medikamenti, kas ir tikpat labas iedarbības kā importētie. Vienīgi pašmāju medikamenti nav visām slimību kategorijām,” saka
B. Miķelsone.
Viņa uzskata, ka importētās zāles nebūt nav dārgākas par pašmāju. “Daudzi vietējā ražojuma medikamenti varētu būt lētāki, sevišķi bezrecepšu. Tas Latvijā ražotajām zālēm radītu lielāku noietu,” uzskata B. Miķelsone. Pievienotā vērtības nodokļa ieviešana veicinātu kopējā tirgū realizēto vietējo ražotāju medikamentu (apmēram septiņi procenti) konkurētspēju, bet pārējo 93 procentu importēto zāļu cena varētu palielināties uz PVN rēķina.
Fakti
Pērn Latvijā realizētas zāles par 103,1 miljonu latu. Savukārt šā gada pirmajos septiņos mēnešos valstī kopumā pārdotas zāles par 60,1 miljonu latu, no tām Latvijā ražotie medikamenti – tikai par 3,5 miljoniem latu.
