Akcija “Nedēļa cīņai ar hepatītu” vai “Dzeltenā nedēļa” pievērsa sabiedrības uzmanību un informēja iedzīvotājus par situāciju saslimstībā ar hepatītu B Latvijā, kā arī veica profilaktiskos pasākumus slimības ierobežošanai.
Akcija “Nedēļa cīņai ar hepatītu” vai “Dzeltenā nedēļa” pievērsa sabiedrības uzmanību un informēja iedzīvotājus par situāciju saslimstībā ar hepatītu B Latvijā, kā arī veica profilaktiskos pasākumus slimības ierobežošanai. Pēc speciālistu domām, potēšana ir vienīgais profilaktiskais līdzeklis pret hepatītu B.
Gulbenes reģionālā Vides veselības centra epidemioloģe Jekaterina Turka norāda, ka Gulbenes rajonā pēdējos gados ar hepatītu B slimojuši no viena līdz trijiem cilvēkiem. “Gulbenes rajonā salīdzinājumā ar citiem rajoniem šī nav pārlieku liela problēma. To apliecina saslimšanas gadījumu mazais skaits,” skaidro J. Turka.
Savukārt Latvijā pēdējo četru gadu laikā palielinājies saslimušo bērnu skaits. Pērn saslimstība palielinājās divas reizes, sasniedzot augstāko rādītāju, kāds reģistrēts, – 30 bērnus uz 10 000 iedzīvotājiem. Bērniem, inficējoties ar šo vīrusu, ir lielāka iespēja iegūt hronisku infekcijas formu. Hepatīts B var izraisīt aknu cirozi, aknu vēzi, aknu mazspēju un pat nāvi. Minēto slimību var iegūt ar parenterālām manipulācijām (caur ādu, ievainotu gļotādu, asinīm) un seksuālo kontaktu ceļā.
Gulbenes slimnīcas infekciju nodaļas infekcioniste Ģertrūde Zihmane apgalvo, ka pēdējos gados saslimšanu ar hepatītu B Gulbenes rajonā ir maz. “Ir cilvēki, kam nav izteiktu hepatīta B simptomu, tādēļ slimība ir apslēpta. Vēlāk tā var veidoties par hronisku kaiti,” skaidro Ģ. Zihmane.
Viņa norāda, ka līdz gada vecumam ikvienam zīdainim tiek veikta profilaktiskā pote pret hepatīta vīrusiem. “Tiem, kas vēlas revakcinēties, par poti ir jāmaksā. Tā ir dārga, apmēram divdesmit lati. Sevišķi tiek pārbaudīti mediķi, kam ikdienā ir saskarsme ar asinīm. Jo ar hepatītu var inficēties līdzīgi kā ar HIV un citām transmisīvajām slimībām,” saka Ģ. Zihmane.