Gulbenes rajona integrācijas darba grupa un tās vadītājs, Gulbenes rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Māris Raģelis, apzināja integrācijas procesu rajonā.
Gulbenes rajona integrācijas darba grupa un tās vadītājs, Gulbenes rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Māris Raģelis, apzināja integrācijas procesu rajonā.
“Integrācijas process ir saistīts ar visu sabiedrību. Konkrēti Naturalizācijas pārvaldes Rēzeknes reģionālās nodaļas Gulbenes filiāle, aicinot talkā vietējās pašvaldības un skolēnus, pavasarī veica nepilsoņu aptauju, lai apzinātu, cik rajonā to ir,” stāsta Naturalizācijas pārvaldes Rēzeknes reģionālās nodaļas Gulbenes filiāles vadītājs Jānis Svikša, kas pārzina pilsonības iegūšanu, vienu no integrācijas procesa virzieniem.
Pedagogiem jābūt Latvijas pilsoņiem
Šobrīd rajonā ir 1800 nepilsoņu, no kuriem apmēram 49 procenti izrādījuši interesi par naturalizēšanos.
Daļa ir gados veci cilvēki, kuri domā, ka pilsonība nav nepieciešama.
Aptaujā tika apzināti arī tie rajona pedagogi un skolēni, kam nav Latvijas pilsonības. Rajona vispārizglītojošajās skolās un arodvidusskolās nepilsoņu ir maz. Visvairāk nepilsoņu ir Gulbenes 2.vidusskolā: desmit skolotāji un 80 skolēni.
“Tas ir daudz, ja veidojam pilsonisku sabiedrību, pedagogiem aktīvāk jāintegrējas sabiedrībā. Gulbenes 2.vidusskolas kolektīvs strādā, lai mācības notiktu tikai latviešu valodā,” saka J.Svikša.
Jāizstrādā vienots projekts
Gulbenes rajona padomes pašvaldības un reģionālās attīstības nodaļas vadītāja Guna Švika atzīst, ka Gulbenes rajonā ir neliels nepilsoņu skaits, tāpēc nav pamata īpašam satraukumam. Viņa uzskata, ka ievērojami vairāk jāstrādā, lai sabiedrībā palīdzētu integrēties bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām.
“Gulbenes trešajā pirmsskolas izglītības iestādē ir izveidota grupa, kur kopā ar citiem vienaudžiem spēlējas bērni ar speciālām vajadzībām. Arī Gulbenes 2.vidusskolā izveidota klase šādiem bērniem. Ir dažādas nometnes un pasākumi, kuros vēlas piedalīties bērni invalīdi, bet ir vajadzīgs transports un finansējums. Skolas un pirmsskolas izglītības iestādes strādā, bet vienota projekta rajonā nav,” domā V.Krauklis.
Vēlas iesaistīties darba tirgū
Gulbenes rajonā ir aktuāla invalīdu integrācija darba tirgū. Gulbenes Nevalstisko organizāciju (NVO) centra vadītājs Jānis Mednieks uzsver, ka par iespējām strādāt un mācīties interesējas jaunieši invalīdi. Nesen vēlmi apgūt kurpnieka iemaņas izteicis jaunietis, bet grūti viņam sagādāt šo iespēju.
“Jauniešiem invalīdiem ir vajadzīgs darbs un iespēja būt sabiedrībai noderīgiem,” saka J.Mednieks. Viņš atzīst, ka NVO centrā integrācijas jautājums nav īpaši aktuāls. Savukārt akciju sabiedrības “Nodarbinātības valsts dienesta” filiāles Gulbenes centra vadītājs Vladimirs Lituņenko stāsta, ka sadarbībā ar Darba meklētāju klubu palīdz apgūt latviešu valodu bezdarbniekiem, kas ir nepilsoņi.
“2000.gadā valsts valodas eksāmenu veiksmīgi nokārtoja 38 bezdarbnieki, šogad – 13. Šobrīd ir izveidota mācību grupa tiem bezdarbniekiem, kas izteikuši vēlmi iemācīties latviešu valodu,” stāsta V.Lituņenko.
Nepieciešama vispusīga sadarbība
Psiholoģe Evita Petručeņa darba ikdienā vairākkārt sastapusies ar alkoholismu, fizisku iespaidošanu un vardarbību pret bērniem ģimenēs. Viņa uzskata, ka rajonā ir lietderīgi izveidot grupas, kas apvienotu šos bērnus, kur ar viņiem strādātu psihologs, sociālais darbinieks un ārsts.
“Nodarbības varētu būt ne tikai cietušajiem bērniem, bet arī viņu ģimenes locekļiem. Aizvien noteiktāka kļūst nepieciešamība izveidot grupu, kur speciālisti strādātu ar mazgadīgajiem likumpārkāpējiem,” uzskata E.Petručeņa.
Integrācijas darba grupas sanāksmē nolemts uzklausīt organizāciju “Rūpju bērns” un “Glābiet bērnus!”, kā arī Adulienas speciālās internātskolas vadības viedokli.
*Integrācija – atjaunošana, sakārtošana, kādu daļu apvienošana vienā veselā.
