Dzirkstele.lv
27. februārī Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins piedalījās Eiropas Savienības (ES) ārkārtas Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdē par situāciju Ukrainā un dalībvalstu sniegto palīdzību. Tikšanās laikā Šteins uzsvēra – Latvijas valdība un iekšlietu ministre ir pauduši atbalstu Ukrainai. ES vienota nostāja, saskaņota rīcība un arī atbalsts Ukrainai šobrīd ir svarīgāks nekā jebkad. Par to informē Iekšlietu ministres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Iekšlietu ministres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Linda Curika.
Šteins padomē informēja Eiropas kolēģus par pašreizējo Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Latvijas valdība 24.februārī apstiprināja Iekšlietu ministrijas Pasākumu plānu personu no Ukrainas masveida ierašanās gadījumā Latvijā. Šobrīd plāns ir sācis darboties, un pirmos bēgļus no Ukrainas Latvija jau uzņem. Pēdējās 3 diennaktīs Latvijā ir ieceļojuši 263 Ukrainas pilsoņi. Izsniegtas 12 vīzas un saņemti 2 patvēruma pieteikumi. Daudziem palīdzība nav nepieciešama, jo viņi paliek pie radiem vai draugiem.
Parlamentārais sekretārs arī augsti novērtēja sadarbību ar nevalstisko sektoru (NVO), kas palīdz informēšanas, koordinēšanas, brīvprātīgo iesaistes, ziedojumu vākšanas un citos darbos: “Šodien, starptautiskajā NVO dienā, saku lielu paldies visām NVO, kas iesaistās atbalsta sniegšanā!”
Tuvākajās dienās Iekšlietu ministrija plāno sūtīt apstiprināšanai valdībā īpašu likumu, kas ļautu ukraiņiem, kas bēg no konflikta un kuri šī iemesla dēļ ieceļo Latvijas Republikā, paredzēt iespēju piešķirt tiesības uz nodarbinātību, tādējādi nodrošinot minētajai personai ekonomiskās vajadzības, kas ir ļoti būtiski.
Latvija novērtē, ka Francijas prezidentūra ir atzinusi hibrīduzbrukuma nozīmi šīs agresijas kontekstā. Latvija pašlaik ir galvenā mērķa valsts Baltkrievijas režīma īstenotā uzbrukumā uz ES ārējām robežām. Latvija apzinās, ka pastāv iespējamība izmantot gan migrācijas plūsmas kā instrumentu pret valsts ārējo robežu, gan citas uzbrukuma formas. Latvija nav zaudējusi modrību, ir gatava un turpina stiprināt savu ārējo robežas posmu, un aicina arī pārējās dalībvalstis tam gatavoties.
Pirms 20 gadiem, 2002. gadā 21. novembrī, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga NATO galotņu sanāksmē Prāgā visas Latvijas vārdā apņēmās censties darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai ne tikai dotu savu ieguldījumu alianses stiprināšanā, bet arī darītu visu, kas darāms, lai veidotu tādu pasauli, kurā taisnība un brīvība ir pieejama visiem.
Palīdzēsim Ukrainai, kā vien spēsim!
