Ja Daukstu pagasta “Zvirgzdupju” māju saimniekiem vajadzētu veidot saimniecības vizītkarti, tanī būtu jārod vieta ne tikai labības laukiem, govīm un cūkām, bet arī tītariem, kuru skaits te sniedzas vairāk nekā divos desmitos.
Ja Daukstu pagasta “Zvirgzdupju” māju saimniekiem vajadzētu veidot saimniecības vizītkarti, tanī būtu jārod vieta ne tikai labības laukiem, govīm un cūkām, bet arī tītariem, kuru skaits te sniedzas vairāk nekā divos desmitos. Galvenā saimniekotāja ir Linda Hīra, bet atbildību par tītariem uzņēmusies viņas māte Skaidrīte Bačuka, jo saimniecība esot abām kopēja.
“Šogad iemērīja 50 hektārus zemes. Tie – uz meitas vārda. Lai jaunie ņemas ar zemi. Es tikai komandēšu. Gudrojām par netradicionālo lauksaimniecību, bet, lai to uzsāktu, ir vajadzīga nauda,” saka Skaidrīte Bačuka.
Domājot par saimniekošanu, iegādāta sējmašīna, siena vālotājs, pagalmā vietu raduši arī traktori, kas ir kādreizējās kolhoza godības liecinieki, bet šodien itin labi palīgi zemniekam. Skaidrīte stāsta, ka atspaids esot arī znota darbs mežā, tomēr atzīst, ka mežs nebūs mūžīgs laucinieku peļņas avots. Kolhoza laikus viņa saista ar 35 gadu darbu fermā, kuras mūra ēkā šodien labi jūtas “Zvirgzdupju” lopi. Šajā laikā veidojusies Skaidrītes pārliecība, ka zeme cilvēkus barojusi vienmēr, ka tā ir nezūdoša vērtība
Nav viegla nodarbe
Skaidrīte rēķina, ka tītarus audzējot jau vismaz desmit gadus. Sākusi ar vienu tītaru pāri. “Tītari patika spalvu dēļ, jo man ir liela ģimene – pieci bērni un trīs mazbērni, visiem vajag spilvenu. Neesmu veca, esmu vecmodīga, un veikalā nopērkamie spilveni nepatīk, jo ātri saveļas,” Skaidrīte vērtē, atzīstot, ka tītaru audzēšana neesot viegla nodarbe.
“Mazi tītarēni ir vārgi. Viņus nedrīkst laist rasā, jo samirkstot putnēni saaukstējas un nobeidzas. Tītariem ir trausli kauli. Bieži lūst kājas un stilba kauli, īpaši, ja tītars vēlas kaut kur uzlidot, tas neizdodas, un putns, kas ir smags, krīt atpakaļ. Katru gadu grasos tītarus vairāk neaudzēt, bet nespēju atteikties,” saka Skaidrīte. Tītariene ir apbrīnojami pacietīgs un gādīgs putns, jo īpaši uzmanot mazos tītarēnus.
“Mājā, kur ir tītari, vistas var nebaidīties no vanagiem, jo tītari sargā viens otru,” stāsta saimniece, rodot vietu arī kritikai. “Tītariem patīk tālu staigāt, tāpēc viņi nav pasargāti no suņiem un meža dzīvniekiem, tomēr putni vienmēr atgriežas mājās,” stāsta saimniece. Arī ar tuvējiem kaimiņiem tītaru dēļ vismaz pagaidām esot iztikts bez konfliktiem. Agrāk “Zvirgzdupjos” audzētas arī pīles, bet tās Skaidrīte uzskata par netīrīgiem putniem.
Baro ar pašu audzēto
Dažādas firmas piedāvā barību mājdzīvniekiem un mājputniem. To audzētājiem atliek izvēlēties, tomēr Skaidrīte no tām nolēmusi atteikties, jo nekas neesot labāks un veselīgāks par pašu tīrumos un laukos izaudzēto. “Man pret moderno barību ir aizspriedumi. Var jau būt, ka tā ir laba, bet dārgi maksā. Mums pietiek graudu, no kuriem daļu pārstrādājam miltos. Tītari labprāt ēd miltus, sajauktus ar vārītiem kartupeļiem, kā arī tikai miežu un kviešu graudus un auzas. Nevarēju iedomāties, ka tītariem var garšot pat zīles. To ievēroju tikai šoruden, jo pagalmā augošajam ozolam ir bagātīga zīļu raža. Tītariem ir vajadzīgi dažādi vitamīni, bet putni, visur brīvi staigājot, tos atrod paši,” prāto Skaidrīte.
Izvēlas tītaru gaļu
Saimniekiem bijis iespējams nogaršot dažādu mājputnu gaļu. Skaidrīte par labāko atzīst tītaru. Tā gaļu līdzīgi kā truša, vistas un liellopa esot ieteicams lietot uzturā cilvēkiem ar paaugstinātu cukura daudzumu asinīs. Lai gan pie azaida galda sēžoties prāvs pulciņš ģimenes locekļu, vienā reizē visu gaļas daudzumu, kas iegūts no viena tītara, apēst nevarot. “Mums ir arī vairāk nekā 30 trušu. Pagaidām nav īpašu šķirņu dzīvnieku, bet perspektīvā esam domājuši arī par šķirnēm. Meita šobrīd kursos papildina zināšanas trušu audzēšanā. Kaut kas taču jādara. Nevar dzīvot laukos un tikai lamāt valdību,” saka Skaidrīte. Saimniece nenoliedz, ka esot žēl nokaut tītaru, vistu vai cūku, un mierina sevi ar domu, ka tāpēc jau putnus un dzīvniekus audzējot.
Katram savs raksturs
Tītaru kopēja ievērojusi, ka putniem līdzīgi kā cilvēkiem katram ir savs raksturs un nav taisnība, ka tītarus kaitina koša krāsa vai viņi to vairāk ievērotu, tomēr tītari ir lieliski saimnieku pazinēji.
“Es pa kūti varu rosīties dziedādama, tītari nereaģēs, bet, tiklīdz ienāks svešs cilvēks, sacelsies pamatīgs troksnis. Ja pagalmā ir tītari vai zosis, tad suni nevajag. Putni tūlīt ziņo par svešo nācēju,” stāsta Skaidrīte.
Vienīgi zemeņu dobes un jāņogulāji gan esot jāsarga, jo tītariem sarkanās ogas šķietot iekārojamas.
“Ja tītari jūt, ka kādam kaut kas kait, viņi paši atbrīvojas no vārgā putna,” Skaidrīte ievērojusi šo putniem vien zināmo likumu. Viņa pārliecinājusies, ka mājputni rādot labu saticības un pacietības piemēru arī cilvēkiem, tāpēc vien esot vērts tos audzēt.
Fakti
Daukstu pagasta zemnieku saimniecībā ir 50 hektāri zemes.
Trīs hektāru platībā šoruden iesēti ziemas kvieši.
Saimniecībā audzē 25 tītarus, kā arī trušus.
Fakti
Pieaudzis tītaru tēvs sver 12 kilogramus, bet tītariene – septiņus kilogramus.
Ja esat nolēmis kādam svinīgam pasākumam pagatavot tītara cepeti, tad tītara tēvu var iegādāties par septiņiem latiem, bet tītarieni par pieciem latiem. Mazs tītarēns novērtēts lata vērtībā.
Tītariene vienā reizē spēj izperēt 14 tītarēnus.
