Atvasaras saule rada vēlēšanos ne tikai smelties spēku ziemas tumšumam, pēdējiem rudens darbiem, bet pārdomāt un izsvērt pagājību.
Atvasaras saule rada vēlēšanos ne tikai smelties spēku ziemas tumšumam, pēdējiem rudens darbiem, bet pārdomāt un izsvērt pagājību.
Arī mēs, lauku sievietes, varam izvērtēt Vidzemes reģiona pirmo lauku sieviešu konferenci Valmierā. Kopā interesentes pulcināja darba grupa, ko vadīja Rasma Freimane, Latvijas Lauku sieviešu apvienības (LLSA) valdes priekšsēdētāja, Biruta Mežale, Cēsu nodaļas vadītāja, Raita Sondore, Madonas nodaļas vadītāja.
“Starp citu laukos dzīvo arī sievietes,” tā smejoties teica runātājas, daloties pieredzē par savu darbu, izvirzot prasības valdībai, lai nodrošinātu pieaugušajiem izglītības iespējas laukos, analizējot ceļus, kā izkļūt no finansiālām problēmām. “Lauku Avīze” ir pagaidām vienīgā, kas pievērsusi uzmanību sievietei laukos. Nu mēs lasām rakstu “Radoša sieviete laukos” un brīnāmies, ko visu viņa var paveikt. Viņa redz problēmas laukos, vēlas piedalīties sabiedriskās norisēs ne tikai laukos, grib mācīties un vispusīgi pilnveidoties. Tādēļ pagājušā gada nogalē Rīgā notika 1.Latvijas lauku sieviešu konference, kurā arī dibināja LLSA.
Mūsu rajonā jau krietnu laiku darbojas sieviešu klubs “Cielava”, kura darbību koordinē zemniece Ingrīda Sebre, Lizumā – “Made”, Lejasciemā – “Puķuzirnis”, Stāmerienā – “Kameja”, “Stāmerenietes”. Valmierā rajonu pārstāvēja gulbenietes, stāmerenietes, lizumnietes – pavisam kopā 42 sievietes.
Konferences centrālais jautājums bija “Izglītības nepieciešamība un iespējas laukos”. Visi runātāji – un to bija daudz gan no Cēsīm, Rūjienas tautskolas, gan Pieaugušo izglītības atbalsta centra (PIAC) vadītāji – secināja, ka ne visi lauku iedzīvotāji saprot mācīšanās, pārkvalificēšanās nozīmi, lai kardināli mainītos, novērtējot mūžizglītību. Konferencē tika meklēts risinājums, kā laukos nodrošināt iespējas mācīties. Tādēļ īpaši tika gaidītas valdības pārstāvju uzstāšanās.
Deputāte Silvija Dreimane iepazīstināja ar Izglītības likuma 46.pantu, kur iekļautas pieaugušo tiesības uz izglītību, informēja, ka trūkst finansējuma tā realizēšanai dzīvē. Protams, viņa beidza runu ar cerīgu skatu nākotnē, novērtējot sieviešu entuziasmu, priecājoties par izturību, aicinot “turpināt nest kalnā smagos ūdensnēšus no tālās akas”.
E.Karnītis, ekonomikas ministra padomnieks, konferences dalībnieces iepzīstināja ar “Projektu E”, kas ir ilgspējīga ekonomiskās attīstības stratēģija 20 gadiem. Tā ir informācijas tehnoloģijas attīstība un uz zināšanām bāzēta ekonomika. Ekonomikas ministra padomnieks cer, ka veidosies izpratne par datoru kā par līdzekli attīstībai, ka jaunatne ir stiprs smadzeņu potenciāls, kam jāīsteno “Projekts E”, ka radikāli jāmaina profesionālā izglītība un tās struktūra. Projekts paredz ieviest jaunas tehnoloģijas “Lattelekom”, publiski pieejamus datorus skolās, bibliotēkās, subsidēt datoru iegādi ārstiem, zemniekiem. Cik reāli tas ir laukos?
Interesanta izvērtās paneļdiskusija, jautājumu bija daudz, atbildes gan konkrētas, gan frāžainas, gan izvairīgas. Piemēram, E.Karnīti pagaidām neuztrauc studentu masveida došanās uz ārzemēm gan piepelnīties, gan studēt, tas nemazinot smadzeņu potenciālu Latvijā. Uz jautājumu, kādēļ PIAC, kas saņem valsts finansējumu, organizējot apmācības, kursus, prasa augstas samaksas no studentiem, neviens neatbildēja.
Lielāka uzmanība jāpievērš bibliotēkai kā pamatinformācijas vietai, kas apgādāta ar visa veida literatūru un informācijas tehniku. (Brenguļu pagasts katru gadu bibliotēkai piešķir 1000 latus literatūras iegādei.)
Kā pārkvalificēties laukos bezdarbniekam, ja tikko Ministru kabinets nolēmis neapmaksāt ceļa izdevumus braucējiem, kas vēlas izglītoties? Atbildes nav.
Tomēr turpina darboties sieviešu klubi, SO (sabiedriskās organizācijas) skolās, sieviešu apvienības, organizēdamas lauku cilvēku apmācību nepieciešamajos jautājumos, mēģinot risināt laukos samilzušās problēmas, ceļot lauku sievietes pašapziņu.
Konferences darbinieki ir priecīgi par iespēju dalīties pieredzē ar citu rajonu klubiem, iespēju dibināt kontaktus, novērtēt savu darbu, kā arī pateicas sponsoriem par teātra izrādi “Kazanovas mētelis”.
Paldies Gulbenes rajona padomei, īpaši N.Stepanovam, par līdzekļiem konferences vajadzībām, kā arī Stāmerienas pagasta padomei un R.Apalupam par transportu, Lizuma pagasta padomei un A.Stradam par transportu un naudas līdzekļiem konferences vajadzībām.
Mums visiem vajag, lai mūs ne tikai saklausītu, atzinīgi mātu ar galvu, uzsistu uz pleca, bet atrotītu piedurknes, ņemtu rokās lāpstu, lai kaut uz mirkli mēs justu sevī sirdsmieru par ģimeni – bērniem, mazbērniem- un viņu nākotni.
Skaidrīte Burkite, Valmieras konferences dalībniece, Lizuma sieviešu apvienības “Made” vadītāja
